31. decembris
Knaššõ ja līvõ kīeldõ täuž ūdtõ 2026. āigastõ!
23. decembris
Tokajas Universitātes rakstu krājumā “Dzintara ceļa reģiona literāro valodu izveide” publicēts LU LI pētnieka Ulda Baloža raksts “Ludzas igauņu un lībiešu valoda: Baltijas jūras somu valodu rakstību attīstība Latvijā”.
Raksts pieejams šeit.
20. decembris
LU Lībiešu institūtā notika šogad pēdējā Lībiešu skolas dalībnieku – lībiešu valodas pratēju, apguvēju un pasniedzēju – tikšanās.
Tās dalībniekiem bija iespēja tērzēt, dziedāt un arī lasīt lībiski – jo visi saņēma dāvanā pavisam svaigi tapušu, pašu skolas dalībnieku sarakstītu grāmatu lībiešu valodā. Un vēl tikšanos apmeklēja arī nemaz ne tik vecs Ziemassvētku vecītis ar dāvanām.
Šis ir bijis lielisks gads lībiešu valodai. Par to paldies lībiešu valodas apguves programmas atbalstītājiem – Izglītības un zinātnes ministrijai, Latviešu valodas aģentūrai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram.
19. decembris
LU Lībiešu institūta sagatavotais projekts “Pārnozaru pētniecības inkubators “Latvijas sākotne”” ieguvis atbalstu Latvijas Universitātes Attīstības programmas ar lielu ietekmi 2025. gada konkursā.
Institūta un jaudīgu sadarbību partneru kopīgi iecerētajā projektā dažādu nozaru speciālisti pētīs tos Latvijas vēstures posmus, par kuriem trūkst vai nav rakstītu avotu. Projekta īstenošanā iesaistīsies arī LU Latvijas vēstures institūts, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa, LU Latviešu valodas institūts, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa, Tartu Universitātes arheoloģijas, ģenētikas un valodniecības saistīto pētījumu kolēģijas zinātnes ekselences centrs Eesti juured, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs; Latvijas Arheologu biedrība, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kā arī pētnieki no citām institūcijām – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Ventspils muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas un citām.
10. decembris
Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā jauns informatīvs avots Lēdurgas Dendroparkā.
Biedrība Smailes projektā “Mājvārdi – lībisko liecību nesēji Lēdurgas kultūrtelpā” izstrādājusi informatīvu stendu ar mājvārdiem un vietvārdiem, kuriem ir saistība ar lībisko valodu, izrunu, vēsturi. Materiāla izstrādē piedalījās LU Lībiešu institūts, sniedzot biedrībai konsultācijas par mājvārdu izcelsmi un rašanos.
28. novembris
LU Lībiešu institūta priekšlikums jaunajai Eiropas kultūras programmai AgoraEU ir iekļauts Latvijas nacionālajā pozīcijā, ko izstrādājusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija un apstiprinājusi Latvijas valdība.
Nacionālajā pozīcijā Latvija aicina Eiropas Komisiju uzsvērt pamattautu un citu kultūras kopienu mantojuma nozīmi Eiropas kopējās identitātes stiprināšanā un kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā. Ceram, ka Eiropas Komisija šo priekšlikumu ņems vērā, jo pašreizējā ietvara projektā pamattautu, reģionālo un citu marginalizētu kultūras kopienu nozīme vēl nav atspoguļota.
24. novembris
Raidījumā “BezTabu” par lībiešu valodas klātesamību ceļazīmēs un to lomu.
Paldies jautājuma autorei Romēnai, bet jo īpaši – “Bez Tabu” komandai – par iespēju atgādināt visiem Lībiešu krasta viesiem un citiem Latvijas cilvēkiem par lībiešiem, to mantojumu un dinamiskajām mūsdienām. Sižets pieejams šeit.
21. novembris
Par digitālo resursu nozīmi valodas attīstībā stāstīts kasjauns.lv publikācijā, kas attēlo Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekta Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (DHELI) rezultātus.
Publikācija pieejama šeit.
20. novembris
LU Lībiešu institūta pētniece Arnita Agrita Umalas uzstājās Igaunijas Nacionālā muzeja Radu tautu klubā.
Viņas prezentācija bija veltīta laikrakstam “Līvli” un tā lomai lībiešu kopienā 1930. gados.
20. novembris
Ventspils pašvaldība uzstāda ceļazīmes lībiešu valodā Lībiešu krasta ciemos savā pašvaldībā.
13. novembris
Igauņu valodas institūtā notika Somugru valodu un dialektu rudens simpozijs “Soome-ugri kirjakeelte lood”.
Simpozijā V. Ernštreits kopā ar sadarbības partneri un pētnieku S. E. Sosāru stāstīja par lībiešu valodas leksikas attīstības darbu un atklāja kopīgā darbā izveidoto Igauņu-latviešu elektornisko vārdnīcu, kurā iekļauti ap 5000 igauņu valodā izplatītākie vārdi ar to atbilsmēm lībiski.
7. novembris
Veru, Igaunijā, notika Veru valodai veltīts seminārs, kurā uzstājās arī LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
V. Ernštreits seminārā runāja par lībiešu kā pamattautas un lībiešu valodas juridisko statusu, tā īstenošanu praksē, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar lībiešu valodas pārmantojamības un ilgtspējas nodrošināšanu mūsdienās.
4.–6. novembris
Dohā, Katarā, Otrā Pasaules sociālās attīstības samita laikā UNESCO sesijā “Valodu aizsardzība un iespēju paplašināšana: iekļaujošs MI sociālajam progresam” tika oficiāli atklāts Globālais ceļvedis daudzvalodībai digitālajā laikmetā.
Viens no tā līdzredaktoriem – Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta direktors – piedalījās ceļveža prezentācijā kopā ar citiem starptautiskajiem ekspertiem. Šis ir līdz šim nozīmīgākais Lībiešu institūta ieguldījums globālajos centienos aizsargāt valodu un kultūru daudzveidību.
1. novembris
LSM stāsts par Julgī Stalti, lībieti, lībiešu valodas runātāju un mantojuma sargātāju, kas kopš šī gada pievienojusies lielisko lībiešu valodas skolotāju pulkam lībiešu valodas regulārajās aguves nodarbībās LU Lībiešu institūtā.
Sižets pieejams šeit.
31. oktobris
Veru institūtā notiek starptautiska konferenc “Pirmiedzīvotāju valodas un kultūras pārmaiņu laikos” (Põlidsõq keeleq ja kultuuriq muutuisi aol).
Konferencē piedalās LU LI pētnieki Uldis Balodis un Valts Ernštreits un Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu ar prezentāciju “Dabas vārdi Baltijas jūras somu vietvārdos Latvijā” (Loodusnimed läänemeresoome kohanimedes Lätis).
30. oktobris
30. oktobrī Tartu Universitātes kursa “Igaunijas un Vidzemes rakstu valodas literatūrā” (Eesti- ja Liivimaa kirjakeeled kirjanduses) ietvaros LU LI pētnieks Uldis Balodis nolasīja vieslekciju par latviešu, latgaliešu un Ludzas igauņu rakstu valodu vēsturi un attīstību.
U. Balodis arī stāstīja par lībiešu valodas nozīmīgo lomu mūsdienu Ludzas igauņu rakstības izveidē.
29. oktobris
Notiek 5. IDIL 2022–2032 Ad-Hoc grupu tikšanās.
Tikšanās laikā tika analizēti pirmās Globālās pirmiedzīvotāju valodu aptaujas — līdz šim plašākā Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades kopprojekta – rezultāti.
29. oktobris
Lībiešu institūta direktoram Valtam Ernštreitam piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts.
MK Atzinības raksts V. Ernštreitam piešķirts par izcilu un daudzpusīgu ieguldījumu lībiešu valodas un kultūras pētniecībā, saglabāšanā un attīstībā.
26. oktobris
Lībiešu institūtā viesojas Finlandia fonda Jauno līderu padomes loceklis Touko Kerenens.
Finlandia fonds atrodas Henkokā (Hancock), Mičiganas ziemeļu pussalā (ASV), reģionā, kur dzīvo viena no Ziemeļamerikas skaitliski lielākajām somu kopienām — Henkoka šogad ieguva 2026. gada Somugru kultūras galvaspilsētas tituli. LU LI bija pirmā pietura Kerenena ceļojumā pa Latviju, Igauniju un Somiju, kura mērķis ir iepazīties ar vietējām somugru kopienām un organizācijām, lai stiprinātu saikni starp Henkoku, Ziemeļmičiganu un somugru pasauli.
23. oktobris
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits ar stāstījumu par lībiešiem piedalās Saulkrastu vēstures izzināšanas cikla pasākumā “Latviešu garamantas un lībiešu pēdas Saulkrastu novadā”.
Lekcijā “Lībieši un lībiešu mantojums Saulkrastu novada vietvārdos” V. Ernštreits stāstīja par lībiešu mantojumu Vidzemes piekrastē.
22.–25. oktobris
Viļņas Universitātē notiek XIV Starptautiskais baltistu kongress.
Kongresā ar referātiem uzstājās arī institūta pētnieki: V. Ernštreits nolasīja referātu “Which Finnic Variety Shaped the Livonian-like Dialect of Latvian in Courland?” (Kura Baltijas jūras somu valoda Kurzemē veidoja latviešu valodas lībisko dialektu?” (Valts Ernštreits) un Uldis Balodis un Anna Sedlačkova nolasīja referātu “Pōlaks, līvõkīelkõks! Creating Resources and Tools for Learning Livonian” (Pōlaks, līvõkīelkõks! Resursu un rīku attīstība lībiešu valodas apguvei”. Vairāk par kongresu šeit.
22.–25. oktobris
Basku zemes Universitātē Vitorijā-Gasteizā notiek Apdraudēto valodu fonda (FEL) XXIX konference.
Šī gada konferences tēma ir “The missing SDG: Endangered Languages and Sustainable Development”. Institūta pētniece Bridžita Morana-Nae konferencē uzstājās ar prezentāciju “Ilgtspējīgas lībiešu valodas revitalizācijas stratēģijas izveide: ko mēs varam mācīties no mūzikas izpildītājiem? ”.
21. oktobris
Lībiešu institūta pētnieku raksts starptautiskā monogrāfijā “Decolonizing Western-Indigenous Dialogues”, Bloomsbury.
Krājumā publicēts V. Ernštreita un G. Kļavas raksts “Indigenous in Europe: The Challenge in Bringing back Livonian”. Vairāk par izdevumu šeit.
1. oktobris
Insitūtā sākas 2025. gada rudens semestra lībiešu valodas regulārās nodarbības.
Šogad lībiešu valodas apguvi sāk gandrī 40 interesentu, kas lībiešu valodu apgūs 6 grupās 8 pasniedzēju vadībā. Lībiešu valodas regulārās nodarbības notiek ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu.
30. septembris
Svinam Starptautisko tulkotāju dienu, uzstājoties #InternationalTranslationDay2025 pasākumā un iepazīstinot ar vienu no nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām valodu tehnoloģiju nākotnei – UNESCO Globālo ceļa karti daudzvalodības veicināšanai digitālajā laikmetā.
26. septembris
Latvijā norisinās Zinātnieku nakts.
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits piedalās Latvijas Universitātes organizētajā diskusijā “Mūsdienu Latvija: Identitāte un valstiskums”, kur cita starpā tika apskatīta arī lībiešu pieredze ilgtspējas nodrošināšanā un nākotnes izaicinājumi Latvijas identitātes un valstiskuma sargāšanā.
Diskusiju var noskatīties šeit.
25. septembris
Institūta direktors piedalās UNESCO un Zenter fir d’Lëtzebuerger Sprooch – ZLS rīkotajā ekspertu pasākumā “Languages at Every Stage: A Technical Dialogue on Inclusive Language Technology Development”.
Pasākums veltīts vairākiem būtiskiem jautājumiem par valodu — īpaši pirmiedzīvotāju un apdraudēto valodu — klātbūtni un līdztiesību digitālajā vidē.
16. septembris
Valdībā apstiprināts pirmais ziņojums Saiemai par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto.
Ziņojumā iekļautas arī LU Lībiešu institūta sagatavotā informācija par Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas vitalitātes nodrošināšanas pasākumiem.
14.–15. septembris
LU Lībiešu institūta pētnieki piedalās Tartu Universitātes Etnoģenēzes un kultūru daudzveidības transdisciplināro pētījumu izcilības centra rīkotajā Rīgas jūras līča pētniecības seminārā Kihnu tautas namā un Kihnu salas muzejā.
Seminārā ar prezentāciju “Liivi lahe rahvad, keeled ja ilmakaared” (Rīgas jūras līča tautas, valodas un debespuses) uzstājās Valts Ernštreits un ar prezentāciju “Aplūkojot dienvidigauņu valodas arhipelāgu no Ludzas igauņu valodas salas” (The South Estonian language archipelago viewed from the Lutsi language island) uzstājās Uldis Balodis.
12.–14. septembris
LU Lībiešu institūta pētnieki piedalās starptautiskajā konferencē – IV International Conference on the Revitalization of Indigenous and Minoritized Languages – Kioto Universitātē.
Konferencē tika prezentēti divi referāti – Guntas Kļavas referāts “From Symbolic Role to Everyday Speech: Revitalizing Livonian as a Living Language” un Valta Ernštreita referāts “Bridging the Digital Divide: Latvia’s Indigenous Livonian Case”. Vairāk par konferenci šeit.
10. septembris
LU Lībiešu institūtā atsākas lībiešu valodas skaļās lasīšanas vakari “Vešprāiga” Zojas Sīles vadībā.
Nodarbības notiek LU Lībiešu institūtā trešdienās plkst. 18:00–20:00.
2. septembris
Igaunijas Sabiedrisko mediju portālā lasāma saruna ar LU Liībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu par lībiešu un lībiešu valodas mūsdienu situāciju un nākotnes perspektīvām.
Saruna pieejama šeit.
28. augusts
Sākas pieteikšanās LU Lībiešu institūta organizētajām regulārajām lībiešu valodas mācībām bērniem un jauniešiem.
Arī šogad ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu notiks lībiešu valodas nodarbības lībiešu bērniem un jauniešiem.
18.–23. augusts
Tartu Universitātē notiek 14. starptautiskas somugristikas kongress (Congressus Internationalis Fenno-Ugristarum (CIFU)), kurā plaši pārstāvēts arī Lībiešu institūts.
Kongress ir plašākai somugristikas studijas zinātniskais pasākums pasaulē, tas notiek kopš 1960. gada un notiek ik pēc pieciem gadiem.
19. augustā kongresā uzstājās Uldis Balodis ar referātu “Variation in locative case forms in Lutsi, a South Estonian variety of Latgale”.
20. augustā Uldis Balodis kopreferātā ar Tartu Universitātes profesoru Karlu Pajusalu stāstīja par dienvidu Baltijas jūras somu valodu vārdu prosodiju, Gunta Kļava uzstājās ar referātu ““We Can Speak in Livonian”—From Livonian as a Stage and Written Language to a Spoken Language” un Bridget Moran-Nae – ar referātu “The Intersection of Music and Language Revitalization – Livonian Musical Performers”.
21. augustā Tuuli Tuiska un Valts Ernštreits runāja par mūsdienu pārmaiņām lībiešu valodas izrunā referātā “Voices of Livonians: how to evaluate the pronunciation of the Livonian language spoken today?”.
22. augustā ar kongresa plenārreferātu “Building a Future for Livonian” uzstājās Valts Ernštreits.
8. augusts
Žurnālā “Domuzīme” onomastikas pētnieka Paula Baloža raksts par institūta izdoto “Lībiešu vietvārdu katalogu”.
Tiem, kurus interesē lībiešu vietvārdu mantojums, atgādinām, ka lībiešu vietvārdi pieejami arī datubāzes un kartes veidolā lībiešu valodas un kultūras resursu platformā livonian.tech
8. augusts
8. augusts ir Starptautiskā pasaules pirmiedzīvotāju diena.
Daudz laimes šajā dienā gan Latvijas pirmiedzīvotājiem – lībiešiem –, gan visiem lībiešu brāļiem un māsām – pirmiedzīvotāju tautām – visā pasaulē!
4. augusts
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits uzstājas Ārleitu ministrijas rīkotajā forumā.
4. starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu foruma paneļdiskusijā, kas veltīta drošībai, aizsardzībai, sabiedrības saliedētībai un noturībai, V. Ernštreits iepazīstināja foruma dalībniekus ar mūsu darbu starptautiskajās pirmiedzīvotāju organizācijās.
2. augusts
Mazirbē notiek ikgadējie Lībiešu svētki.
Svētkos piedalās gan lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” dalībnieki ar dažādiem priekšnesumiem, gan LU Lībiešu institūts ar tā direktora uzruna svētku svinīgajā daļā.
31. jūlijs
Institūtā viesojas Starptautiskā lībiešu draugu biedrība (Igaunija).
Biedrības dalībnieki ceļā uz Lībiešu svētkiem iepazina arī institūta darbību, nākotnes plānus un pārrunāja turpmāko sadarbību.
31. jūlijs
TV9Pakalni sižets par lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” norisi.
Kā pamanījuši arī sižeta autori, vasaras skola pēdējos gados aizvien vairāk atgriežas pie savām saknēm – lībiešu valodas, kultūras un tradīciju apguves un kopšanas, kas izpaužas, arī pavadot laiku kopā ar lībiešu valodas pratējiem un tradīciju kopējiem. Turklāt šogad tiem pievienojušies tie lībiešu jaunieši, kuri vēlējušies un apguvuši lībiešu valodu un kultūru visa gada garumā un un nu var dalīties savās zināšanās arī ar citiem – gan skolas dalībniekiem, gan pedagogiem.
26. jūlijs
Uzstādītas ceļazīmes lībiešu valodā lībiešu krasta ciemos, kuros tās vēl nebija uzstādītas.
Nu lībiskie nosaukumi beidzot redzami pie visiem Lībiešu krasta ciemiem un var sacīt, ka simboliski noslēdzies pirmais posms garajā un vietām sarežģitajā ceļā, lai atgrieztu un padarītu redzamu lībiešu valodu un mantojumu Lībiešu krasta ainavā.
Esam gandarīti par to, ka mūsu neatlaidība šo norāžu nepieciešamības aktualizēšanā, un arī līdzdalība no diskusijām un publiskiem pasākumiem līdz vietvārdu standartizācijai un vietu izvēlei, ir vainagojusies ar taustāmu un paliekošu rezultātu, kurš ļāvis šādām zīmēm tapt ne tikai Lībiešu krastā, bet arī kādreizējās lībiešu apdzīvotajās teritorijās Vidzemē, un arī ieviest norādēs Latgalē latgaliešu valodu.
Par ilgo ceļu līdz šīm zīmēm lasāms mūsu pētnieku rakstā šeit.
26. jūlijs
Uzstādītas ceļazīmes lībiešu valodā lībiešu krasta ciemos, kuros tās vēl nebija uzstādītas.
Nu lībiskie nosaukumi beidzot redzami pie visiem Lībiešu krasta ciemiem un var sacīt, ka simboliski noslēdzies pirmais posms garajā un vietām sarežģitajā ceļā, lai atgrieztu un padarītu redzamu lībiešu valodu un mantojumu Lībiešu krasta ainavā.
Esam gandarīti par to, ka mūsu neatlaidība šo norāžu nepieciešamības aktualizēšanā, un arī līdzdalība no diskusijām un publiskiem pasākumiem līdz vietvārdu standartizācijai un vietu izvēlei, ir vainagojusies ar taustāmu un paliekošu rezultātu, kurš ļāvis šādām zīmēm tapt ne tikai Lībiešu krastā, bet arī kādreizējās lībiešu apdzīvotajās teritorijās Vidzemē, un arī ieviest norādēs Latgalē latgaliešu valodu.
Par ilgo ceļu līdz šīm zīmēm lasāms mūsu pētnieku rakstā šeit.
24. jūlijs – 2. augusts
Notiek 32. lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt”.
Vasaras skolas mērķis ir nodrošināt lībiešu bērniem un jauniešiem lībiešu valodas, kultūras, vēstures un tradīciju apguvi, praktizēšanu, saglabāšanu un jaunradi. Apmēram 60 dalībnieku, audzinātāju un skolotāju 10 dienu garumā intensīvā darbā mācījās un izzināja lībiešu mantojumu valodā, kultūrā un tradīcijās.
Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt” ir viena no noturīgākajām lībiešu jaunākā laika tradīcijām – tā notiek kopš 1992. gada. Vasaras skolu organizē LU Lībiešu institūts, nodrošinot tās pakāpenisku iekļaušanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu veidotajā lībiešu valodas, vēstures un kultūras apguves sistēmā, lai nodrošinātu Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas, kultūras un identitātes pastāvēšanu un attīstību.
8. jūlijs
Institūta direktors Valts Ernštreits piedalās ANO Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aģentūras pasaules samita – World Summit on the Information Society – panelī par multilingvismu digitālajā laikmetā.
Prezentācijā V. Ernštreits stāstīja par institūta darbu šajā jomā, nodrošinot lībiešu balsi digitālajā pasaulē, kā arī par globālām iniciatīvām, nodrošinot pirmiedzīvotāju valodu un lingvistisko un kultūru daudzveidību.
5. jūlijs
Mazirbē Lībiešu tautas namā notiek radošās grupas Miglājs VEPLAGEJALA izrāde “Lībiešu dzīve”, kas veidota kopdarbā ar lībiešu jauniešiem un ļauj pieskarties viņu redzējumam par lībiešiem mūsdienās.
LU Lībiešu institūts atbalstīja izrādes tapšanu, sniedzot palīdzīgu roku izrādē skanošo un pašu jauniešu veidoto lībiešu valodas fragmentu pieslīpēšanā, pārrunājot izrādes sagatavošanas gaitu lībiešu valodas stundās un iedrošinot topošos lībiešu māksliniekus šai un tālākām iecerēm.
23.–27. jūnijs
Lillestrøm, Norvēģijā, notiek ANO forums “Internet Governance Forum”, kurā piedalās institūta direktors Valts Ernštreits.
Divos paneļos 26. jūnijā – “Strengthening Multistakeholder Participation” un “Indigenous Peoples Languages in a Digital Age” – viņš runās par daudzvalodību un jautājumiem par pamatiedzīvotāju iesaistīšanu digitālajās jomās, tāpat arī par jaunizveidoto UNESCO izdevumu “Ceļvedis daudzvalodībai digitālajā laikmetā”.
Forumam var sekot līdzi tiešsaistē, vairāk informācijas šeit.
ANO IGF ir globāla daudzpusēja ieinteresēto personu platforma, kas veicina diskusijas par sabiedriskās politikas jautājumiem, kur ieinteresētās personas un politikas veidotāji visā pasaulē tiekas, lai pārrunātu tehnoloģijas un digitālo nākotni.
23. jūnijs
Knaššõ Jōņȭdõgt ja Jōņpäuvõ!
20.–21. jūnijs
Sarunu festivālā “Lampa” Lībiešu institūta organizētajā Lībiešu teltī notiek viarāki pasākumi lībiešu valodas un kultūras iepazīšanai.
Vairāk par pasākumiem šeit.
17. jūnijs
Izziņoti ANO Pirmiedzīvotāju pastāvīgā foruma 2026.–2028. gadam locekļi, kuru vidū arī LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
Forumu veido 16 locekļi, kuri trīs gadus strādā kā neatkarīgi eksperti pirmiedzīvotāju jautājumos ar iespēju tikt atkārtoti ievēlētiem vai ieceltiem amatā uz vēl vienu darbības periodu. Astoņus locekļus izvirza valdības un astoņus locekļus izvirza Padomes priekšsēdētājs, pamatojoties uz konsultācijām ar pirmiedzīvotāju organizācijām. Pastāvīgā foruma jauno locekļu pilnvaru termiņš sākas 2026. gada 1. janvārī un beidzas 2028. gada 31. decembrī.
13. jūnijs
Iznācis starpdisciplinārs rakstu krājums “Revoicing Intangible Cultural Heritage: Perspectives from the Margins of Europe” (Routledge), kas tapis Re:voice pētniecības projektā.
Pētījums, ko kopīgi veica pētnieki no Falmutas Universitātes, Grēningenes Universitātes, Tartu Universitātes un LU Lībiešu institūta, piedāvā salīdzinošu starpdisciplināru izpēti par daudzveidīgo kopienu sadarbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
Šī publikācija ir nozīmīgs ieguldījums nemateriālā kultūras mantojuma studiju, sociolingvistikas, kultūras, socioloģijas, radošās prakses un kultūras ģeogrāfijas jomā.
Vairāk par izdevumu šeit.
12.–14. jūnijs
No 12. līdz 14. jūnijam LNB notiek LU Lībiešu institūta un Potsdamas Universitātes PoSla Typology Lab un Slāvu studiju institūta kopīgi rīkota starptautiska konference LCU2025 “Areal linguistics and language contact of Uralic languages. Language-specific and typological approaches”.
Konferences mērķis ir apvienot valodai specifiskas kvalitatīvas un tipoloģiskas pieejas areālajā lingvistikā un valodu kontaktu pētniecībā, īpašu uzmanību pievēršot urāliešu valodām un to kontaktvalodām.
Vairāk par konferenci šeit.
9. jūnijs
Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras rondo” saruna ar institūta ditrektoru Valtu Ernštreitu un lībieti, skolnieci, lībiešu valodas runātāju Sofiju Kūlu.
Saruna par lībiešu valodas mācīšanu, mācīšanos, pārmantošanu un lietošanu. Radio tika stāstīts arī par digitālo pasauli un nolasīts viens mākslīgā intelekta radīts dzejolis, kas nemaz nebija lībiešu valodā.
Raidījums pieejams šeit.
2. jūnijs – 17. augusts
No 2. jūnija līdz 17. augustam notiek Vidzemes lībiskās kultūrtelpas fotokonkurss “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas ainava”, kurā Lībiešu institūts piedalīsies konkursa žūrijā.
Konkursa tēma: dabas un cilvēka veidotas ainavas, kas atklāj Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – senvietas, svētvietas, kultūras mantojuma elementus, vietvārdu ainavas, apbūvi, saimniecības un cilvēkus. Konkursa teritoriālais fokuss: Limbažu novads un Siguldas novada Lēdurgas pagasts. Katrs dalībnieks var iesniegt līdz 3 fotogrāfijām.
Konkursa rezultātā tiks veidota izstāde, kas tiks atklāta 2025. gada 20. septembrī Liepupes tautas namā un tiks piedāvāta arī kā ceļojošā izstāde izglītības, kultūras un atmiņu institūcijām.
Vairāk par konkursu šeit.
30. maijs
Veiksmīgi noslēgušās 2024./2025. mācību gada regulārās lībiešu valodas nodarbības jauniešiem.
Tajās vairāk nekā 10 lībiešu jaunieši kopā ar LI Līvõd institūt pētniekiem apguva un pilnveidoja savas lībiešu valodas prasmes. Pēc ļoti ilga pārtraukuma šī bija pirmā reize, kad ar pilnu Izglītības un zinātnes ministrija atbalstu iespēja apgūt savu valodu tiek nodrošināta arī Latvijas pirmiedzīvotājiem un otrajai pamattautai – lībiešiem.
Priecājamies par patiesi jaudīgu topošo lībiešu valodas kopēju un glabātāju grupu, kas lībiešu valodu jau šobrīd ne tikai cenšas izmantot savstarpējā saziņā, bet arī iekļaut savos radošajos projektos – veidojot jaunus skaņdarbus, modernās dejas un teātra izrādes, radot jaunus lībiešu literatūras paraugus.
27. maijs
Institūtā ciemiņi – studenti un viņu pasniedzēji no A. Mickeviča universitātes Poznaņā.
Viņi daļu savas vizītes velta Latvijas pamatiedzīvotāju – lībiešu – valodas, kultūras un lībiešu mantojuma izzināšanai Latvijā.
23. maijs
Ķempju Kārļa jaunākie dzejoļi Salacas lībiešu valodā: “Vaga edriksub”, “Tüa rānd”, “Tempi sie rāndas”, “Ķeg edriksub”.
Dzejoļi pieejami šeit.
23.–24. maijs
LNB notiek kopīga igauņu un latviešu valodas pētnieku konference “Latviešu un igauņu grāmatas un rakstu valodas 500 gadi”, kas veltīta grāmatas lomai valodas vēsturē.
Konferencē LU Lībiešu institūta vadošais pētnieks Valts Ernštreits runāja par lībiešu valodas standarta izveidi un pētnieks Uldis Balodis stāstīja par Ludzas igauņu valodas rakstību un citiem Baltijas jūras somu valodu variantiem Latvijā.
Konferences programma pieejama šeit.
16.–18. maijs
Košragā un Kolkā notiek LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta seminārs.
Seminārs veltīts aktuālajiem projektiem, kas saistīti ar lībiešu tematiku, jautājumiem un problēmām, kas radušās regulāro lībiešu valodas apguves nodarbību laikā, turpmākas lībiešu valodas apguves nepieciešamo mācību līdzekļu un resursu plānošanai.
16. maijs
Institūta bloga ierakstā lasāms par 19. gadsimta vidū tapušo un 1861. gadā Pētērburgā iznākušo pirmo lībiešu valodas vārdnīcu un gramatiku.
Ieraksts pieejams šeit.
14. maijs
Institūtā notiek tikšanās ar UNESCO Ungārijas Nacionālās komisijas vadītāju Dr. Soōs Gāboru, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāri Baibu Moļņiku un kultūras ministra padomnieci kultūras politikas jautājumos Rūtu Muktupāvelu.
Tikšanās laikā apspriestas sadarbības iespējas un mūsdienu pētniecības rīku izmantošana nemateriālā kultūras mantojuma jomā.
13. maijs
Institūtā viesojas somugristikas studenti no Varšavas Universitātes.
Ievadkursu par lībiešiem institūtā noklausījās gandrīz 50 studenti, kuri mācās somugru valodas un dodas izbraukuma braucienā, iepazīstot lībiešus un viņu mantojumu – gan Latvijā, gan Lībiešu krastā. Paldies, Łukasz Sommer par ideju un vadību!
9. maijs
Tuuli Tuiska un Marili Toomingasa Eiropas dienas valodu kafejnīcā Narvā stāsta par lībiešu valodu.
4. maijs
Pǟgiņ vȯnnõ Lețmō īžpīlimiz ūdstimiz pǟvan!
28. aprīlis
Latvijas Universitātes Lībiešu institūta eksperts iecelts par koordinatoru starp ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupu, ANO Pastāvīgo pirmiedzīvotāju forumu un ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju desmitgades (2022–2032) Globālo koordinācijas grupu .
28. aprīlis
Meta un Latvijas Universitāte paraksta līgumu par partnerības izveidi valodu tehnoloģiju attīstībā, padarot Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu par daļu no Meta valodas tehnoloģiju partneru programmas.
Šī partnerība veicinās datu, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņu, lai veicinātu valodu tehnoloģiju attīstību pirmiedzīvotāju, nepietiekami pārstāvētām un apdraudētām valodām.
24.–26. aprīlis
Kembridžas Universitātē notiek AABS Eiropas 16. Baltijas studiju konference “Converging Paths: The Baltic Between East and West”.
Konferencē piedalās LU Lībiešu institūta pētnieces Gunta Kļava – referāts “Changes in language attitudes and behaviour to reinstate proficiency of Livonian”– un Bridžita Moran-Nae un Anna Sedláčková – referāts “Sustainable revitalization strategies for Livonian and other endangered communities of the Baltic region”.
Vairāk par konferenci šeit.
21. aprīlis – 2. maijs
Ņujorkā norisinās ANO Pastāvīgā pirmiedzīvotāju valodu foruma 24. sesija, kurā kā Latvijas un lībiešu pārstāvis piedalās LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
Foruma gaitā tika pārrunāti daudzi pirmiedzīvotājiem aktuāli jautājumi un izveidotas jaunas iniciatīvas, sadarbības un politikas nostādnes.
21. aprīlis
Institūta direktors Valts Ernštreits viesojas ar lekciju par lībiešu valodu un kultūru pie Vašingtonas Universitātes studentiem, kuri apgūst Latvijas kultūru.
Paldies lektorei Līgai Miklaševičai par uzaicinājumu un studentiem par aktīvo piedalīšanos un jautāšanu!
20. aprīlis
Immõrgoutlimiži Lejāvõtāmidi!
16. aprīlis
Institūta darbiniece, topošā pētniece, Tartu Universitātes studente Arnita Agrita Umalas ieguvusi Triju Baltijas valstu universitāšu rektoru stipendiju, kas šogad tika pasniegta Latvijas Universitātē.
Sveicam un lepojamies!
6. aprīlis
No 2022. līdz 2024. gadam Lībiešu institūts piedalījās ERASMUS+ sadarbības projektā REMODUS ar daudzām citām Eiropas universitātēm, kurās pētī un apgūst urāliešu valodu saimes valodas.
Šajā projektā notika daudz lekciju un nodarbību par šīm valodām un kultūrām, valodu studiju kursi, arī lībiešu valodas kurss. Vīnes Universitātes viedotajā projekta vietnē iespējams noklausīties daudzus no tiem. Pieejami šeit.
4. aprīlis
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits ievēlēts par ANO Pastāvīgā foruma pirmiedzīvotāju jautājumos periodam no 2026. līdz 2028. gadam.
23. marts
Lībiešu mantojuma dienā modinājām putnus Košragā kopā bērniem un jauniešiem, kuri mācās lībiešu valodu un kopj un veido nākotnes lībiešu kultūru.
Tšītšōr!
TV9Pakalni sižets.
23. marts
23. martā – Lībiešu mantojuma diena! Arī šogad tā tiek svinēta ar lībiešu karogiem un putnu modināšanu visos plašajos kādreiz lībiešu apdzīvotajos Latvijas novados no Ainažiem un Iklas līdz Aizkrauklei un Kolkai.
Par putnu modināšanas norises vietām 2025. gadā vairāk – libiesugads.lv – un video un foto atskats uz dažādem pasākumiem LU Lībiešu institūta Facebook lapā.
20. marts
Lēdurgā ar Siguldas novada pašvaldības īpašu gādību uzstādīta pirmā norāde Salacas lībiešu valodā pie Aģes upes.
Īpašs paldies Siguldas novada pašvaldības vadītājam Linardam Kumskim.
17.–20. marts
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits lasa vieslekcijas Viļņas Universitātes studentiem.
Lekcijās studenti iepazinās ar lībiešu valodu, kultūru, vēsturi, lībiešu valodas resursu veidošanas problemātiku un citiem lībiešu valodas pētniecībā aktuāliem jautājumiem.
14. marts
14. martā noslēdzās LU Lībiešu institūta veidotais kurss “Lībiešu valoda un kultūra” RTU Liepāja kultūras menedžmenta studentiem.
Kursa laikā 17 kultūras vadības studējošie izstrādāja arī savas idejas un piedāvājumus, kā padarīt lībiešu valodu un kultūru redzamāku. Turklāt daudzas idejas iekļāva arī mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas.
Ar gandarījumu var sacīt, ka Liepājā aug lieliski topošie kultūras nozares cilvēki, kas ir gan radoši, gan zinoši. Un ceram, ka viņu nākotnes ceļā noderēs arī mūsu līdzi dotās zināšanas par lībiešiem. Īpašs paldies Uldim Drišļukam par savulaik mums izteikto piedāvājumu!
11. marts
UNESCO galvenajā mītnē Parīzē izsludināts LU Lībiešu institūta līdz šim pasaules mērogā ievērojamākais veikums – pirmā globālā pirmiedzīvotāju valodu aptauja, kur iekļauta arī lielākoties institūtā veidotā sadaļa par pirmiedzīvotāju valodu digitālo vienlīdzību un lietojuma jomām.
Šī aptauja ir unikāla. Tapusi daudzu pasaules līmeņa ekspertu kopdarbā. Rezultāts arī mūsu ilgajam un sarežģītajam ceļam, pētot mazāk redzamo valodu un kultūru pārstāvniecību un nākotni digitālajā pasaulē. Un paldies mūsu lieliskajiem kolēģiem visā pasaulē, kas padarījuši šo iespējamu!
Un tas vēl ir tikai sākums, jo jau šobrīd kopā ar kolēģiem no visas pasaules veidojam UNESCO ceļa karti valodu tehnoloģijām un daudzvalodībai digitālajā vidē. Vienkārši sakot – nākotnes digitālās pasaules valodu ekosistēmu.
Plašāk par aptauju un arī pati aptauja šeit.
10. marts
Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras rondo” saruna par Lībiešu mantojuma dienu un tajā gaidāmajiem pārsteigumiem, lībiešu mantojumu Latvijā un Gaujas lībiešiem.
Saruna ar Valtu Ernštreitu un Gunti Zemīti klausāma šeit.
8. marts
LU Lībiešu institūts saņem pateicības rakstu par atbalstu Latvijas Zemessardzei 2024. gadā.
Mana Latvija, mana atbildība! Min Lețmō, min vastātõks!
7. marts
Institūtā notiek lekcijas par lībiešu mantojumu Mākslas akadēmijas mākslas vēstures un teorijas maģistra programmas studentiem.
6. marts
Turaidas muzejrezervātā notiek seminārs “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē”.
Seminārā daudzi aizraujoši stāstījumi gan par Gaujas lībiešiem, gan plašāk par lībiešiem un Latvijas vēstures jautājumiiem. Viens no stāstījumiem – Valta Ernštreita referāts par valodas datu izmantošanu lībiešu areāla kartēšanā.
4. marts
Tartu notiek 2. seminārs “Tradition Archives Meet Digital Humanities”, kas ir 9. digitālo humanitāro zinātņu Ziemeļ- un Baltijas valstu konferences daļa.
Valts Ernšreits konferencē uzstājas ar referātu par lībiešu folkloras arhīva kā daudzdimensionāla digitāla resursa izmantošanu.
27.–28. februāris
Igauņu valodas institūtā notiek konference “Koloniaalkeelest rahvuskeeleks”.
Valts Ernšreits konferencē uzstājas ar referātu par lībiešu rakstu valodas vēsturi.
24.–25. februāris
Parīzē, UNESCO mājā, notiek Starptautiskās pirmiedzīvotāju desmitgades konference “Language Technology 4 All”.
Pašreiz tas ir nozīmīgākais forums nākotnes valodas tehnoloģijām, un tajā ar uzrunu piedalās institūta direktors Valts Ernštreits. Tāpat viņš piedalās valodas tehnoloģiju attīstības vadlīniju redaktoru padomē.
21. februāris – 23. marts
Lai turpinātu 2023. gadā – Lībiešu mantojuma gadā – aizsākto Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanas tradīciju, Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru šogad aicina meklēt, atrast un dalīties ar lībiešu valodas un kultūras mantojuma izpausmēm lībiešu vēsturiskajos un mūsdienu apdzīvotajos novados.
Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšana sākās Starptautiskajā dzimtās valodas dienā – 21. februārī – un turpinās līdz Lībiešu mantojuma dienai, 23. martam.
LU Lībiešu institūts sadarbībā ar Vidzemes lībisko kultūrtelpu mēneša garumā katru dienu sociālajos tīklos lībiešu mantojumu valodā, tradīcijās un ainavā atzīmē ar īpašām publikācijām, tāpat arī rosina visus dokumentēt un dalīties ar video vai attēliem, kas izceļ lībiešu mantojumu.
21. februāris
Katru gadu 21. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena.
Šo tradīciju pirms 25 gadiem iedibināja UNESCO, lai izceltu visu valodu lomu pasaulē. Šobrīd, kad visā pasaulē norisinās ANO Starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu desmitgade, svinam šo dienu un visu šo mēnesi ar lībiešu valodu un lībiešu mantojumu!
Lai turpinātu 2023. gadā – Lībiešu mantojuma gadā – aizsākto Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanas tradīciju, Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru šogad aicina meklēt, atrast un dalīties ar lībiešu valodas un kultūras mantojuma izpausmēm lībiešu vēsturiskajos un mūsdienu apdzīvotajos novados. Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšana sāksies Starptautiskajā dzimtās valodas dienā – 21. februārī – un turpināsies līdz Lībiešu mantojuma dienai, 23. martam. Vairāk par pasākumu un 2025. gada Lībiešu mantojuma dienas notikumu karte pieejama vietnē libiesugads.lv.
18. februāris
Mūsu sadarbības partneris, Tartu Universitātes Datorzinātņu institūta NLP grupa Marka Fišela vadībā, ir ieguvis Tartu Universitātes Valodas iniciatīvas 2024 balvu. Apsveicam un lepojamies!
Balvu NLP grupas kolēģi ieguvuši par mašīntulkošanas attīstību mazo resursu somugru valodām. Mūsu gods bija nodrošināt kolēģus ar lībiešu valodas datiem un ekspertīzi par lībiešu valodu.
5. februāris
No 5. februāra līdz 31. martam notiek balsojums par Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzītajiem izdevumiem.
Viens no tiem ir arī LU lībiešu institūta izdotais “Lībiešu vietvārdu katalogs” (Valts Ernštreits, Pēteris Dambergs, Baiba Šuvcāne), kas piedāvā iespēju iepazīt vietvārdus lībiešu valodā un vietu stāstus.
3. februāris
3. februārī notika ikgadējā Ārlietu ministrijas rīkotā tikšanās ar ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO Latvijas ekspertiem.
Sanāksmē stāstījām par mūsu darbu Latvijas atpazīšanas veicināšanai pirmiedzīvotāju jomā, arī mūsu iesaisti un aktivitātēm ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadē un tās paspārnē izveidotajās darba grupās, īpašu vērību piegriežot pirmiedzīvotāju valodas pārmantošanas un digitālās vienlīdzības jautājumiem.
7. janvāris
Ar atbalstītāju un draugu rūpēm lībiešu valodas nodarbības, kas notiek LU Lībiešu institūtā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, turpinās arī 2025. gadā vēl ērtākos mācību apstākļos.
Īpašs prieks, ka lībiešu klase, kas ar LAFI un biedrības “Līvõd īlma” gādību 2024. gada sākumā tika pie tehniskā aprīkojuma, šogad kļuvusi vēl skaistāka un ērtāka, pateicoties “Baltic Restaurants Latvia” sagādātajiem galdiem un sēžammaisiem!
Paldies visiem – gan atbalstītājiem, gan tiem, kuri par savu prioritāti starp daudzajiem ikdienas uzdevumiem izvēlējušies lībiešu valodu un kultūru!
