25. jūlijs – 3. augusts
Notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt”. Tā norisinās jau 30. reizi, un kā ik gadu tajā piedalās lībiešu bērni un jaunieši, kuri mācās lībiešu valodu, vēsturi un kultūru.
Skolas noslēgumā iecerēts pašu bērnu sagatavots skolas 30. gadu jubilejas koncerts “Min azūm” (“Mana nometne”), kas notiks Lībiešu tautas namā Mazirbē 2. augustā plkst. 18.00.
23. jūlijs – 30. septembris
Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un LU Lībiešu institūts izsludina fotokonkursu “JūrõTǟtõkst / PieZīmes / PīZeimis”!
Konkursa nolūks ir pievērst uzmanību un atgādināt par Latvijas kultūras un valodas ainavas bagātību un daudzveidību.
11. jūlijs
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” par lībiešu pārstāvniecību un darbu ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades ekspertu grupās stāsta institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava.
Raidījums pieejams šeit.
9. jūlijs
LU Lībiešu institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava uzsāk darbu ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades ekspertu grupās.
09.07.2024. notika ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) Globālās vadības grupas sēde. Tajā tika apstiprinātas četras ekspertu (Ad-hoc) grupas, kuru uzdevums ir veikt izpēti un sniegt rekomendācijas desmitgades globālajai vadības grupai, lai nodrošinātu pirmiedzīvotāju valodu apguvi, pārmantošanu, tiesisko statusu un digitālo vienlīdzību.
Divās no šīm ekspertu grupām ievēlēti arī LU Lībiešu institūta pārstāvji. Institūta vadošā pētniece Dr. philol. Gunta Kļava darbosies ekspertu grupā, kuras uzmanības centrā ir pirmiedzīvotāju valodu apguves un valodas lietojuma jomu nodrošināšana (Provision of education and domains for indigenous languages), savukārt vadošais pētnieks Dr. phil. Valts Ernštreits ir ievēlēts par pirmiedzīvotāju valodu digitālajai vienlīdzībai un digitālā lietojuma jomām veltītās ekspertu grupas (Digital equality and domains) līdzpriekšsēdētāju.
5.–6. jūlijs
LU Lībiešu institūta organizētā Lībiešu telts Sarunu festivālā Lampa.
Divu dienu garumā Lībiešu teltī notiek sarunas par lībiešu valodu, vēsturi, kultūru un lībiešu pēdām Latvijas kultūrainavā.
2.–5. jūlijs
LU Lībiešu institūta pētniece Tuuli Tuiska piedalās starptautiskā konferencē “Speech Prosody 2024” Leidenē, Nīderlandē.
Konferences programma un rakstu krājums pieejams šeit.
2. jūlijs
LU Lībiešu institūtā viesojas biedrības Young Folks LV organizētā pasākuma dalībnieki.
Jaunieši apciemoja institūtu, lai uzzinātu vairāk par lībiešiem, lībiešu vēsturi, kultūru un valodu. Īpašs gandarījums par to, ka visiem jauniešiem interese par lībiešiem radusies tieši skolā, klausoties skolotāju stāstījumā!
1. jūlijs
No 1. jūlija līdz 31. augustam LU Lībiešu institūtā strādās ERASMUS+ apmaiņas studente Gabrielė Repečkaitė no Viļņas Universitātes.
26.–28. jūnijs
LU Lībiešu institūtā notiek starptautiska starpdisciplināra konference “Livonica 3 + Minor Finnic Languages 2 = 5”. To rīko Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar Tartu Universitātes Arheoloģijas, ģenētikas un valodniecības starpdisciplināro studiju kolēģiju un Eesti Juured.
Konference tiek rīkota, apvienojot divas starpdisciplināras konferences, kas veltītas Baltijas jūras somu valodām un kultūrām un to kontaktiem ar kaimiņu valodām un kultūrām. “Livonica” ir konference, kas veltīta ar lībiešiem, viņu valodu, kultūru un vēsturi saistītiem pētījumiem. Pirmo reizi tā notika 2011. gadā Rīgā un Tartu, bet otrā konference notika Rīgā 2019. gadā. “Minor Finnic Languages” ir konference, kas veltīta visu Baltijas jūras somu valodu pētniecībai, izņemot somu un igauņu valodu. Pirmo reizi tā notika Upsalas Universitātē 2022. gadā.
Apvienotajā konferencē “Livonica 3 + Minor Finnic Languages 2 = 5”, veicinot starpdisciplināras pieejas nozīmi zinātniskajai izcilībai, pulcēsies vēsturnieki, arheologi, ģenētiķi, antropologi, folkloristi, valodnieki un citu jomu pētnieki. Šajā konferencē īpaša uzmanība tiek pievērsta Centrālā Baltijas jūras areāla valodu un kultūru kontaktiem. Konferences mērķis ir dot iespēju pētniekiem prezentēt savus aktuālos pētījumus, iepazīties ar jauniem pētījumu atklājumiem radniecīgās jomās, kā arī piedalīties formālās un neformālās diskusijās un, galvenais, rast jaunas sadarbības iespējas kopīgiem nākotnes pētījumiem.
Konferences plenārsēdēs uzstāsies starptautiski atzīti atbilstošo jomu zinātnieki – arheogenomikas profesore Kristīna Tambetsa (Kristiina Tambets) no Tartu Universitātes, somugru valodu profesors Rohīrs Bloklands (Rogier Blokland) no Upsalas Universitātes un baltu valodu profesors Jurģis Pakeris (Jurgis Pakerys) no Viļņas Universitātes.
Konferences zinātniskās komisijas locekļi: prof. Karls Pajusalu (Tartu Universitāte), Dr. phil. Valts Ernštreits (Latvijas Universitāte), prof. Petars Kehajovs (Tartu Universitāte), asoc. prof. Rīta Līsa Valijervi (Upsalas Universitāte, Londonas Universitātes koledža), prof. Ina Druviete (Latvijas Universitāte), prof. Marks Fišels (Tartu Universitāte), Mg. hist. Eduards Plankājs (Latvijas Universitāte).
Konferences programma pieejama šeit.
23. jūnijs
Knaššõ Jōņpäuvõ ja rikāzt sõvvõ!
19. jūnijs
LU Lībiešu institūtā notiek lībiešu grāmatu lasīšanas kluba “Vešprāiga” noslēdzošā nodarbība pirms vasaras brīvlaika.
Grāmatu lasīšanas kluba nodarbības Zojas Sīles vadībā turpināsies rudenī.
18. jūnijs
13.– 16. jūnijs
Jeila Universitātē Ņūheivenā, ASV, notiek AABS (Association for the Advancement of Baltic studies) kārtējā konference, kurā plaši pārstāvēts arī LU Lībiešu institūts.
Konferences programma un referātu kopsavilkumi pieejami šeit.
12. jūnijs
Notiek Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes kārtējā sēde, kurā piedalās institūta direktors Valts Ernštreits.
27.– 31. maijs
Divas Lībiešu institūta jaunās pētnieces, Arnita un Bridžita, piedalījās somugru studentu konferencē IFUSCO 2024 Budapeštā.
Viņas iepazīstināja ar saviem pētījumiem. Bridžita stāstīja par to, kādu lomu revitalizācijas procesā redz paši lībiešu tradicionālās mūzikas kolektīvu dalībnieki, savukārt Arnita stāstīja par pirmajiem novērojumiem lībiešu valodas pasīvā tagadnes divdabja (-tõb) lietošanā. Viņām bija iespēja apmainīties ar citiem jaunajiem pētniekiem un apmeklēt lekcijas par, piemēram, hantu tautas pašreizējo situāciju.
26.– 28. maijs
Roņu salā notikusi pirmā salā lietotās zviedru valodas paveida dokumentēšanas un popularizēšanas projekta partneru tikšanās un seminārs.
Projektu īsteno Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūts, Ruhnu Kultuurirrum, Gēteborgas Universitāte, Ruhnu salas iedzīvotāju biedrība (Zviedrija) un LU Lībiešu isntitūts. Projektu atbalsta Nordplus Nordic Languages 2024.
26. maijs
Igauņu valodniecības žurnālā “Keel ja Kirjandus” publicēta intervija ar LU Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu, svinot viņa 50 gadu jubileju.
Intervija pieejama šeit.
17. maijs
Institūta vadošā pētniece Gunta Kļava piedalās RTU Liepājas akadēmijas XXI starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Valodu apguve: problēmas un perspektīva”.
Savā referātā G. Kļava stāstīja par lībiešu valodas apguves un lietojuma vides paplašināšanas iespējām. Vairāk par konferenci šeit.
14. maijs
Institūtā viesojas Tartu Universitātes studenti, kuri savās studijās apgūst arī lībiešu valodu.
Tartu Universitātes (TU) studenti pasniedzēju Mīnas Norvikas un Tūli Tuiskas vadībā viesojas institūtā katru gadu, un tā kļuvusi jau par tradīciju. Šogad lībiešu valodas studentu skaits ir sasniedzis jaunu rekordu, un nu tie ir jau 15 studenti no dažādām valstīm.
Īpašs notikums šoreiz bija tikšanās ar TU studenti Martu Kohvu, kura savulaik – pirms 12 gadiem – zīmēja ilustrācijas Kārļa Staltes ābecei “Jelzi sõnā” (‘Dzīvais vārds’).
14. maijs
Salacgrīvas vidusskolā ar stāstījumu par lībiešu valodu, kultūru un vēsturi viesojas institūta direktors Valts Ernštreits.
Uz jautājumu – vai kāds no skolēniem zina par savu lībisko izcelsmi, gaisā pacēlās vairāk kā piecas rokas, arī vienas skolotājas roka. Kā allaž, tas apliecina, ka lībieši aizvien ir tepat, mums blakus!
9. maijs
Laikrakstā ventasbalss.lv lasāma vēsturnieces Līgas Gabrānes veidotā intervija ar mūsu kolēģi Bridge Moran-Nae, kas pēta lībiešu lībiešu ansambļus un to lomu valodas revitalizācijā.
Intervija pieejama šeit.
9.–10. maijs
Notiek LU Latviešu valodas institūta rīkotā 3. starptautiskā zinātniskā onomastikas pētījumu konference “Īpašvārdu mainība”.
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits piedalās konferencē ar referātu par Latvijas vietvārdu mantojumu un oficiālo zīmju uzstādīšanas problemātiku.
Konferences tēžu krājums pieejams šeit.
6.–7. maijs
Institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava viesojas Ludviga un Maksimiliāna Universitātē Minhenē.
Lekcijas par lībiešu valodu un kultūru, lībiešu valodas attīstības un nākotnes jautājumiem notika Somugristikas un urālistikas institūta studentiem.
6. maijs
Institūta pētniece Milda Kurpniece Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes Skandināvistikas studiju centra studentiem novadīja semināru par lībiešu valodu un kultūru.
25.–26. aprīlis
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā notiek Baltijas digitālo humanitāro zinātņu forums, kura vairākos paneļos un darba grupās piedalās Valts Ernštreits, prezentējot LU Lībiešu institūta paveikto šajā jomā.
19. aprīlis
Laikraksts “Ventas Balss” raksta par institūta pētnieces Bridžitas Moran-Nae darbu.
17. aprīlis
LU Lībiešu institūtā notiek Zojas Sīles organizētā iknedēļas lībiešu grāmatu lasīšanas kluba “Vešprāiga” pirmā tikšanās.
Grāmatu lasīšanas kluba “Vešprāiga” tikšanās paredzētas katru trešdienu plkst. 18.00 institūta telpās.
5. aprīlis
LU Lībiešu institūta pētniece Milda Kurpniece piedalās Tartu Universitātes Jauno doktoru konferencē.
4. aprīlis
Ēnu dienā LU Lībiešu institūtā piedalās skolēni no Liepājas, Jelgavas un Rīgas, kā arī viesos UNESCO Latvijas nacionālā komisija ar savām ēnām no Pāles.
31. marts
Rīemliži Lejāvõtāmidi!
24. marts
Otro reizi visā Latvijā lībiešu savulaik apdzīvotajos novados tiek svinēta Lībiešu mantojuma diena, kas šogad notiek 24. martā – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem – ar putnu modināšanu un lībiešu karoga pacelšanu.
Šī tradīcija ir viens no 2023. gadā izsludinātā Lībiešu mantojuma gada centrālajiem notikumiem, ar kuriem simboliski tika godinātas Latvijas novadu lībiskās saknes.
Lībiešu mantojuma dienas notikumu vietas un tradīcijas apraksts pieejams libiesugads.lv.
Atstkats uz 2024. gada Lībiešu mantojuma dienas pasākumiem un norisēm apkopoti LU Lībiešu institūta Facebook lapā.
19. marts
Ievadot Lībiešu mantojuma dienu, Valts Ernštreits un Kārlis Vērdiņš viesojas Krimuldas vidusskolā.
Skolā notika nodarbība par lībiešu tradīcijām, Lībiešu mantojuma dienas pasākumiem un dzejas lasījumi kopā ar Vērdiņu Kārli, kuram 2023. gadā iznācis dzejas krājums “Lībiešu balādes”, kuru lībiešu valodā tulkojis V. Ernštreits.
16. marts
Tartu Universitātes pētnieces un lektores Mīnas Norvikas un Tartu Universitātes un LU Lībiešu institūta pētnieces Tūli Tuiskas sastādītā lībiešu valodas mācību grāmata ir ieguvusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas īpašo balvu.
Apsveicam kolēģes un lepojamies ar nozīmīgo darbu lībiešu valodas pētniecībā un saglabāšanā!
15. marts
LU Lībiešu institūtā uz savu pirmo sēdi sanāca pie Valsts valodas centra izveidotā Lībiešu valodas ekspertu komisija. Tās darba un lietvedības valoda ir visiem komisijas locekļiem kopīgā – lībiešu valoda.
Tādējādi Lībiešu valodas ekspertu komisija ir kļuvusi par pirmo institucionālo veidojumu kopš 1940. gada un pirmo valsts izveidoto institūciju Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, kura darba un lietvedības valoda ir lībiešu (komisijas protokoli būs pieejami arī ar tulkojumu valsts valodā). Savukārt Valsts valodas centrs no šodienas uzskatāms par pirmo valsts pārvaldes iestādi, kas oficiāli izmanto lībiešu valodu kā darba valodu.
Savā pirmajā sēdē komisija ievēlēja tās priekšsēdētāju – Tartu Universitātes profesoru Karlu Pajusalu, un sekretāru – LU Lībiešu institūta vadītāju un lībiešu rakstu valodas pētnieku Valtu Ernštreitu. Komisijā ietilpst arī lībiešu morfoloģijas pētniece Milda Kurpniece, fonētikas pētniece Tūli Tuiska un lībiešu valodas eksperte Gita Kūla. Tāpat sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi, tostarp apstiprināts standarta lībiešu valodas un Salacas lībiešu valodas alfabēts, pieņemtas vietvārdu lietošanas rekomendācijas un pārrunāti citi jautājumi.
14. marts
Šodien kopā ar Igauniju atzīmējam tās valsts svētkus – Dzimtās valodas dienu, kas tiek svinēta pirmā zināmā igauņu dzejnieka, Rīgā dzimušā Kristjana Jāka Petersona (Kristjan Jaak Peterson) dzimšanas dienā.
14. martā notika atceres brīdis pie Kristjana Jāka Petersona piemiņas vietas Rīgā, Lielajos kapos, savukārt Igaunijas Repubikas vēstniecībā – Tartu Universitātes profesora, lībiešu pētnieka un LU Lībiešu institūta zinātniskās padomes locekļa Karla Pajusalu (Karl Pajusalu) stāstījums par igauņu valodas šodienu un vēsturi.
Kristjana Jāka Petersona piemiņas medaļas autors – Jānis Strupulis. Teņa Karmas krājums LU Lībiešu institūta kolekcijā.
11.–16. marts
Latvijā viesojas Tartu Universitātes profesors, LU Lībiešu institūta Zinātniskās padomes loceklis, Lībiešu valodas ekspertu komisijas loceklis, lībiešu valodas pētnieks Karls Pajusalu.
LU Humanitāro zinātņu fakultātē profesors lasīs lekcijas somugristikas studentiem.
11. martā LU HZF 422. auditorijā plkst. 10.30 profesors uzstāsies ar lekciju “Finnic languages and dialects in the Central Baltic area”.
8.–14. marts
No 8. marta līdz 14. aprīlim LU Lībiešu Institūtā viesojas Bridžita Morana-Nae (Bridget Moran-Nae), kas studē valodniecību Nīderlandē, Grēningenas Universitātē.
Savā maģistra darbā viņa pēta mūzikas ansambļu lomu valodu revitalizācijā un pārmantošanā, un tā vajadzībām viņa veiks intervijas ar lībiešu mūzikas ansambļu dalībniekiem.
9. marts
Pirms 105 gadiem – 1909. gada 9. martā – Sīkraga Ķeļķos dzimis Pēteris Dambergs, lībiešu valodas runātājs, teicējs, kopējs, pētnieks un skolotājs.
P. Damberga mūža darbs lībiešu valodas kopšanā un viņa lībiešu valodas vākums ir pamatā zinātniskiem darbiem lībiešu valodā un par lībiešu valodu.
P. Damberga lībiešu valodas vākums aptver visus valodas sistēmas līmeņus, tas tiek izmantots gan zinātniskos pētījumos, gan arī jaunu plašai sabiedrībai pieejamu lībiešu valodas produktu un materiālu radīšanā. P. Damberga lībiešu valodas vietvārdu vākums, kas ar viņa ģimenes laipnu gādību nodots LU Lībiešu institūta arhīvā, veido institūtā veidotās Lībiešu vietvārdu datubāzes (livonian.tech) nozīmīgu daļu. Tāpat sadarbībā ar SIA “Jāņa sēta” karšu pārlūkā BalticMaps pieejama lībiešu vietvārdu karte, kas pieejama šeit.
5. marts
Latgaliešu kultūras ziņu portālā “Lakuga” Edītes Laimes intervija ar Vidzemes lībiešu kultūrtelpas uzturētātju, Latvijas Kultūras akadēmijas doktoranti un Lībiešu institūta viespētnieci Lolitu Ozoliņu.
Intervija pieejama šeit. Amandas Anusānes foto.
5. marts
Vīnes Universitāte iesniegusi Erasmus+ programmas projektu URSUS (Universities in Cooperation for Resilience and Sustainability in Uralic Studies), kurā viena no partnerinstitūcijām ir arī Lībiešu institūts.
Projektā sadarbojas 19 Eiropas universitātes, kurās tiek pētītas un pasniegtas Urāliešu (somugru) valodas.
4.–8. marts
RTU Liepājas akadēmijas Kultūras vadības bakalaura programmas studentiem notiek kurss “Lībiešu valoda un kultūra”, ko pasniedz Lībiešu institūta pētnieki.
24. februāris
Institūtā notiek bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” ziemas nodarbība.
21. februāris
Starptautiskajā Dzimtās valodas dienā Lībiešu institūts ieklausās lībiešu valodas skanējumā senāk un pašlaik.
Ieklausīties lībiešu teicējas Rozālijas Rannes dziedātajā “Knaš neitst, vālda puțkōz” var Igaunijas valsts arhīva mediatēkā šeit.
Savukārt institūtā šo dienu svinam, intervējot lībiešu valodas pratējus – gan ilggadējo lībiešu valodas skolotāju Zoja Sīle, gan mūsu kolēģi Gitu Kūlu un viņas mammu Maiju Norenbergu, kuras abas ir mantojušas un saglabājušas savu lībiešu valodas prasmi ģimenē.
5.–10. februāris
Upsalas Universitātē, Zviedrijā, notiek 2024. gada Somugru studiju Ziemas skola, kas ir daļa no Erasmus+ finansētās stratēģiskās partnerības REMODUS.
5. februāris
Igaunijas sabiedriskajā medijā skatāmajā dokumentālajā seriāla par igauņu radu tautām 11. sērija veltīta LU Lībiešu institūtam.
Raidījums pieejams šeit.
31. janvāris
LU Humanitāro zinātņu fakultātē notiek LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi”.
Konferencē ar referātu par to, kā mēs Lībiešu institūtā mācām tehnoloģijas atpazīt, vai kāda valodas parādība ir individuāla cilvēka valodas iezīme vai raksturīga kopienas valodai, un kā tas var palīdzēt lībiešu valodas apguves un pētniecības resursu izveidē, piedalījās pētniece Milda Kurpniece.
30. janvāris
Igaunijas sabiedriskajā medijā skatāms dokumentāls seriāls par igauņu radu tautām, un tā 10. sērija veltīta lībiešiem un filmēta ap aizgājušā gada Lībiešu svētku laiku.
Raidījumā igauņu filmēšanas grupas acīm var atskatīties gan uz svētkiem un prezidenta vizīti, gan nedaudz arī uz LU Lībiešu institūtu un lībiešu pēdām Rīgā.
Raidījums pieejams šeit.
25. janvāris
Vērdiņu Kārļa “Lībiešu balādes / Līvõd balādõd” nominētas LSM gada balvai “Kilograms kultūras”.
Vērdiņu Kārļa jaunākais oriģināldzejas krājums “Lībiešu balādes” ir bilingvāls krājums latviešu un lībiešu valodā (Valta Ernštreita atdzejojumā).
LSM sižets par krājumu pieejams šeit.
Krājums izdots izdevniecībā “Neputns” 2023. gadā. Krājums iegādei pieejams šeit.
22. janvāris
Lībiešu institūta izstrādātā lībiešu vietvārdu datubāze pieejama “Jāņa sēta” karšu parlūkā www.BalticMaps.eu, kas nu runā un rāda arī lībiski.
15. janvāris
Ar Valsts valodas centra lēmumu nodibināta Lībiešu valodas ekspertu komisija.
Tajā darbosies Gita Kūla, Milda Kurpniece, Karls Pajusalu, Tūli Tuiska un Valts Ernštreits. Komisijas uzdevumos ietilps dažādi lībiešu valodas pareizrakstības un standartizācijas jautājumi.
10. janvāris
Aizkraukles novada pasākumā “Gada notikums Aizkrauklē”, ar kuru tiek atzīmētas svarīgākās 2023. gada norises, nominācijā “Mantojums” par gada notikumu kļuva Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu īstenotais projekts “Daugavas lībiešu pēdas Aizkraukles novadā”.
Paldies Aizkraukles novadam par sadarbību, par atzinību un to, ka tieši Aizkraukles novada iesaistīšanās Lībiešu mantojuma gada norisēs lika gadam un lībiešu mantojumam uzmirdzēt pilnā spožumā visās lībiešu vēsturiski apdzīvotajās teritorijās.
10. janvāris
Pie pašas Latvijas robežas Igaunijā, Iklā, kafejnīcā ar lībisko nosaukumu “Ovat” (Avots) atvērti informatīvi stendi, kas iepazīstina ar lībiešiem un to mantojumu.
Iecere tapusi Vidzemes lībiskās kultūrtelpas un Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta sadarbībā un ar Lībiešu institūta praktisku atbalstu, un tā turpina Lībiešu mantojuma gadā sākto lībisko sakņu popularizēšanas darbu.
Ekpsozīcijas izvietošanas vieta ir mērķtiecīgi izvēlēta, lai Igaunijas un Latvijas pierobežas iedzīvotājus un viesus iepazīstinātu ar kopīgo mantojumu – Vidzemes lībiešiem, to apdzīvoto vēsturisko teritoriju, raksturīgākajām arheoloģiskajām liecībām – apģērbu un rotājumiem, kā arī ar piejūras dzīves paradumiem, Salacas lībiešu valodu putnu un gadalaiku norišu nosaukumos.
Projekts īstenots starptautiskā projekta “Re-voicing cultural landscapes: narratives, perspectives, and performances of marginalised intangible cultural heritage – Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” ietvaros.
5. janvāris
TV9 Pakalni sižets par vēsturisku notikumu – piekrastē uzstādītas ceļa zīmes lībiešu valodā.
To gan ir mazāk nekā sākotnēji cerēts, taču lībieši priecājas par pirmo soli. Sižets pieejams šeit.
1. janvāris
LU Lībiešu institūtā tiek uzsākta Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu konkursa (2023) projekta “Lībiešu valodas pārmantošana: zināšanas par kritiski apdraudētas valodas transmisiju mūsdienās kā pamats procesā balstītu valodas saglabāšanas un revitalizācijas instrumentu izveidē” (galvenais izpildītājs – Gunta Kļava; Nr. lzp-2023/1-0264) īstenošana.
Projektā tiks pētīti lībiešu valodas pārmantošanas procesi, lai tuvākajā nākotnē būtu iespējams radīt valodas saglabāšanai un attīstībai iespējami efektīvus risinājumus, balstoties uz apdraudētas valodas nodošanas nākamajām paaudzēm veidiem mūsdienās.
Projekts ilgs no 01.01.2024. līdz 31.12.2026.
1. janvāris
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, LU Lībiešu institūts un Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdevis kalendāru 2024. gadam.
Kalendārs ir atskats uz tā veidotāju kopīgi izsludinātā Lībiešu mantojuma gada un ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades norisēm.
