5. aprīlis
LU Lībiešu institūta pētniece Milda Kurpniece piedalās Tartu Universitātes Jauno doktoru konferencē.
4. aprīlis
Ēnu dienā LU Lībiešu institūtā piedalās skolēni no Liepājas, Jelgavas un Rīgas, kā arī viesos UNESCO Latvijas nacionālā komisija ar savām ēnām no Pāles.
31. marts
Rīemliži Lejāvõtāmidi!
24. marts
Otro reizi visā Latvijā lībiešu savulaik apdzīvotajos novados tiek svinēta Lībiešu mantojuma diena, kas šogad notiek 24. martā – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem – ar putnu modināšanu un lībiešu karoga pacelšanu.
Šī tradīcija ir viens no 2023. gadā izsludinātā Lībiešu mantojuma gada centrālajiem notikumiem, ar kuriem simboliski tika godinātas Latvijas novadu lībiskās saknes.
Lībiešu mantojuma dienas notikumu vietas un tradīcijas apraksts pieejams libiesugads.lv.
Atstkats uz 2024. gada Lībiešu mantojuma dienas pasākumiem un norisēm apkopoti LU Lībiešu institūta Facebook lapā.
19. marts
Ievadot Lībiešu mantojuma dienu, Valts Ernštreits un Kārlis Vērdiņš viesojas Krimuldas vidusskolā.
Skolā notika nodarbība par lībiešu tradīcijām, Lībiešu mantojuma dienas pasākumiem un dzejas lasījumi kopā ar Vērdiņu Kārli, kuram 2023. gadā iznācis dzejas krājums “Lībiešu balādes”, kuru lībiešu valodā tulkojis V. Ernštreits.
16. marts
Tartu Universitātes pētnieces un lektores Mīnas Norvikas un Tartu Universitātes un LU Lībiešu institūta pētnieces Tūli Tuiskas sastādītā lībiešu valodas mācību grāmata ir ieguvusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas īpašo balvu.
Apsveicam kolēģes un lepojamies ar nozīmīgo darbu lībiešu valodas pētniecībā un saglabāšanā!
15. marts
LU Lībiešu institūtā uz savu pirmo sēdi sanāca pie Valsts valodas centra izveidotā Lībiešu valodas ekspertu komisija. Tās darba un lietvedības valoda ir visiem komisijas locekļiem kopīgā – lībiešu valoda.
Tādējādi Lībiešu valodas ekspertu komisija ir kļuvusi par pirmo institucionālo veidojumu kopš 1940. gada un pirmo valsts izveidoto institūciju Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, kura darba un lietvedības valoda ir lībiešu (komisijas protokoli būs pieejami arī ar tulkojumu valsts valodā). Savukārt Valsts valodas centrs no šodienas uzskatāms par pirmo valsts pārvaldes iestādi, kas oficiāli izmanto lībiešu valodu kā darba valodu.
Savā pirmajā sēdē komisija ievēlēja tās priekšsēdētāju – Tartu Universitātes profesoru Karlu Pajusalu, un sekretāru – LU Lībiešu institūta vadītāju un lībiešu rakstu valodas pētnieku Valtu Ernštreitu. Komisijā ietilpst arī lībiešu morfoloģijas pētniece Milda Kurpniece, fonētikas pētniece Tūli Tuiska un lībiešu valodas eksperte Gita Kūla. Tāpat sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi, tostarp apstiprināts standarta lībiešu valodas un Salacas lībiešu valodas alfabēts, pieņemtas vietvārdu lietošanas rekomendācijas un pārrunāti citi jautājumi.
14. marts
Šodien kopā ar Igauniju atzīmējam tās valsts svētkus – Dzimtās valodas dienu, kas tiek svinēta pirmā zināmā igauņu dzejnieka, Rīgā dzimušā Kristjana Jāka Petersona (Kristjan Jaak Peterson) dzimšanas dienā.
14. martā notika atceres brīdis pie Kristjana Jāka Petersona piemiņas vietas Rīgā, Lielajos kapos, savukārt Igaunijas Repubikas vēstniecībā – Tartu Universitātes profesora, lībiešu pētnieka un LU Lībiešu institūta zinātniskās padomes locekļa Karla Pajusalu (Karl Pajusalu) stāstījums par igauņu valodas šodienu un vēsturi.
Kristjana Jāka Petersona piemiņas medaļas autors – Jānis Strupulis. Teņa Karmas krājums LU Lībiešu institūta kolekcijā.
11.–16. marts
Latvijā viesojas Tartu Universitātes profesors, LU Lībiešu institūta Zinātniskās padomes loceklis, Lībiešu valodas ekspertu komisijas loceklis, lībiešu valodas pētnieks Karls Pajusalu.
LU Humanitāro zinātņu fakultātē profesors lasīs lekcijas somugristikas studentiem.
11. martā LU HZF 422. auditorijā plkst. 10.30 profesors uzstāsies ar lekciju “Finnic languages and dialects in the Central Baltic area”.
8.–14. marts
No 8. marta līdz 14. aprīlim LU Lībiešu Institūtā viesojas Bridžita Morana-Nae (Bridget Moran-Nae), kas studē valodniecību Nīderlandē, Grēningenas Universitātē.
Savā maģistra darbā viņa pēta mūzikas ansambļu lomu valodu revitalizācijā un pārmantošanā, un tā vajadzībām viņa veiks intervijas ar lībiešu mūzikas ansambļu dalībniekiem.
9. marts
Pirms 105 gadiem – 1909. gada 9. martā – Sīkraga Ķeļķos dzimis Pēteris Dambergs, lībiešu valodas runātājs, teicējs, kopējs, pētnieks un skolotājs.
P. Damberga mūža darbs lībiešu valodas kopšanā un viņa lībiešu valodas vākums ir pamatā zinātniskiem darbiem lībiešu valodā un par lībiešu valodu.
P. Damberga lībiešu valodas vākums aptver visus valodas sistēmas līmeņus, tas tiek izmantots gan zinātniskos pētījumos, gan arī jaunu plašai sabiedrībai pieejamu lībiešu valodas produktu un materiālu radīšanā. P. Damberga lībiešu valodas vietvārdu vākums, kas ar viņa ģimenes laipnu gādību nodots LU Lībiešu institūta arhīvā, veido institūtā veidotās Lībiešu vietvārdu datubāzes (livonian.tech) nozīmīgu daļu. Tāpat sadarbībā ar SIA “Jāņa sēta” karšu pārlūkā BalticMaps pieejama lībiešu vietvārdu karte, kas pieejama šeit.
5. marts
Latgaliešu kultūras ziņu portālā “Lakuga” Edītes Laimes intervija ar Vidzemes lībiešu kultūrtelpas uzturētātju, Latvijas Kultūras akadēmijas doktoranti un Lībiešu institūta viespētnieci Lolitu Ozoliņu.
Intervija pieejama šeit. Amandas Anusānes foto.
5. marts
Vīnes Universitāte iesniegusi Erasmus+ programmas projektu URSUS (Universities in Cooperation for Resilience and Sustainability in Uralic Studies), kurā viena no partnerinstitūcijām ir arī Lībiešu institūts.
Projektā sadarbojas 19 Eiropas universitātes, kurās tiek pētītas un pasniegtas Urāliešu (somugru) valodas.
4.–8. marts
RTU Liepājas akadēmijas Kultūras vadības bakalaura programmas studentiem notiek kurss “Lībiešu valoda un kultūra”, ko pasniedz Lībiešu institūta pētnieki.
24. februāris
Institūtā notiek bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” ziemas nodarbība.
21. februāris
Starptautiskajā Dzimtās valodas dienā Lībiešu institūts ieklausās lībiešu valodas skanējumā senāk un pašlaik.
Ieklausīties lībiešu teicējas Rozālijas Rannes dziedātajā “Knaš neitst, vālda puțkōz” var Igaunijas valsts arhīva mediatēkā šeit.
Savukārt institūtā šo dienu svinam, intervējot lībiešu valodas pratējus – gan ilggadējo lībiešu valodas skolotāju Zoja Sīle, gan mūsu kolēģi Gitu Kūlu un viņas mammu Maiju Norenbergu, kuras abas ir mantojušas un saglabājušas savu lībiešu valodas prasmi ģimenē.
5.–10. februāris
Upsalas Universitātē, Zviedrijā, notiek 2024. gada Somugru studiju Ziemas skola, kas ir daļa no Erasmus+ finansētās stratēģiskās partnerības REMODUS.
5. februāris
Igaunijas sabiedriskajā medijā skatāmajā dokumentālajā seriāla par igauņu radu tautām 11. sērija veltīta LU Lībiešu institūtam.
Raidījums pieejams šeit.
31. janvāris
LU Humanitāro zinātņu fakultātē notiek LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Gramatika un valodas elektroniskie resursi”.
Konferencē ar referātu par to, kā mēs Lībiešu institūtā mācām tehnoloģijas atpazīt, vai kāda valodas parādība ir individuāla cilvēka valodas iezīme vai raksturīga kopienas valodai, un kā tas var palīdzēt lībiešu valodas apguves un pētniecības resursu izveidē, piedalījās pētniece Milda Kurpniece.
30. janvāris
Igaunijas sabiedriskajā medijā skatāms dokumentāls seriāls par igauņu radu tautām, un tā 10. sērija veltīta lībiešiem un filmēta ap aizgājušā gada Lībiešu svētku laiku.
Raidījumā igauņu filmēšanas grupas acīm var atskatīties gan uz svētkiem un prezidenta vizīti, gan nedaudz arī uz LU Lībiešu institūtu un lībiešu pēdām Rīgā.
Raidījums pieejams šeit.
25. janvāris
Vērdiņu Kārļa “Lībiešu balādes / Līvõd balādõd” nominētas LSM gada balvai “Kilograms kultūras”.
Vērdiņu Kārļa jaunākais oriģināldzejas krājums “Lībiešu balādes” ir bilingvāls krājums latviešu un lībiešu valodā (Valta Ernštreita atdzejojumā).
LSM sižets par krājumu pieejams šeit.
Krājums izdots izdevniecībā “Neputns” 2023. gadā. Krājums iegādei pieejams šeit.
22. janvāris
Lībiešu institūta izstrādātā lībiešu vietvārdu datubāze pieejama “Jāņa sēta” karšu parlūkā www.BalticMaps.eu, kas nu runā un rāda arī lībiski.
15. janvāris
Ar Valsts valodas centra lēmumu nodibināta Lībiešu valodas ekspertu komisija.
Tajā darbosies Gita Kūla, Milda Kurpniece, Karls Pajusalu, Tūli Tuiska un Valts Ernštreits. Komisijas uzdevumos ietilps dažādi lībiešu valodas pareizrakstības un standartizācijas jautājumi.
10. janvāris
Aizkraukles novada pasākumā “Gada notikums Aizkrauklē”, ar kuru tiek atzīmētas svarīgākās 2023. gada norises, nominācijā “Mantojums” par gada notikumu kļuva Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu īstenotais projekts “Daugavas lībiešu pēdas Aizkraukles novadā”.
Paldies Aizkraukles novadam par sadarbību, par atzinību un to, ka tieši Aizkraukles novada iesaistīšanās Lībiešu mantojuma gada norisēs lika gadam un lībiešu mantojumam uzmirdzēt pilnā spožumā visās lībiešu vēsturiski apdzīvotajās teritorijās.
10. janvāris
Pie pašas Latvijas robežas Igaunijā, Iklā, kafejnīcā ar lībisko nosaukumu “Ovat” (Avots) atvērti informatīvi stendi, kas iepazīstina ar lībiešiem un to mantojumu.
Iecere tapusi Vidzemes lībiskās kultūrtelpas un Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta sadarbībā un ar Lībiešu institūta praktisku atbalstu, un tā turpina Lībiešu mantojuma gadā sākto lībisko sakņu popularizēšanas darbu.
Ekpsozīcijas izvietošanas vieta ir mērķtiecīgi izvēlēta, lai Igaunijas un Latvijas pierobežas iedzīvotājus un viesus iepazīstinātu ar kopīgo mantojumu – Vidzemes lībiešiem, to apdzīvoto vēsturisko teritoriju, raksturīgākajām arheoloģiskajām liecībām – apģērbu un rotājumiem, kā arī ar piejūras dzīves paradumiem, Salacas lībiešu valodu putnu un gadalaiku norišu nosaukumos.
Projekts īstenots starptautiskā projekta “Re-voicing cultural landscapes: narratives, perspectives, and performances of marginalised intangible cultural heritage – Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” ietvaros.
5. janvāris
TV9 Pakalni sižets par vēsturisku notikumu – piekrastē uzstādītas ceļa zīmes lībiešu valodā.
To gan ir mazāk nekā sākotnēji cerēts, taču lībieši priecājas par pirmo soli. Sižets pieejams šeit.
1. janvāris
LU Lībiešu institūtā tiek uzsākta Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu konkursa (2023) projekta “Lībiešu valodas pārmantošana: zināšanas par kritiski apdraudētas valodas transmisiju mūsdienās kā pamats procesā balstītu valodas saglabāšanas un revitalizācijas instrumentu izveidē” (galvenais izpildītājs – Gunta Kļava; Nr. lzp-2023/1-0264) īstenošana.
Projektā tiks pētīti lībiešu valodas pārmantošanas procesi, lai tuvākajā nākotnē būtu iespējams radīt valodas saglabāšanai un attīstībai iespējami efektīvus risinājumus, balstoties uz apdraudētas valodas nodošanas nākamajām paaudzēm veidiem mūsdienās.
Projekts ilgs no 01.01.2024. līdz 31.12.2026.
1. janvāris
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, LU Lībiešu institūts un Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdevis kalendāru 2024. gadam.
Kalendārs ir atskats uz tā veidotāju kopīgi izsludinātā Lībiešu mantojuma gada un ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgades norisēm.
