Par Lībiešu vasaras universitātes tradīciju kopš pirmās tās norises 2013. gadā kļuvusi tās dalībnieku kopīgā fotogrāfija pie Lībiešu krastā slavenā Lāžu ozola.
No 2021. gada 30. jūlija līdz 8. augustam Košragā norisinājās jau trešā Lībiešu vasaras universitāte, kuru rīkoja LU Lībiešu institūts sadarbībā ar Tartu Universitāti. Lībiešu vasaras universitātes laikā dalībnieki apguva lībiešu valodu, tikās ar lībiešu valodas runātājiem, iepazina lībiešu vēsturi, kultūru un mūsdienas, tostarp lībiešu pēdējo vēsturiski apdzīvoto teritoriju – Lībiešu krastu, kas tieši tāpēc izraudzīts par vasaras universitātes norises vietu. Par Lībiešu vasaras universitātes tradīciju kopš pirmās tās norises 2013. gadā kļuvusi tās dalībnieku kopīgā fotogrāfija pie Lībiešu krastā slavenā Lāžu ozola.
Lāžu ozols ir Vaides ciema Lāžu sētas rota un bagātība vismaz divus gadu simtus. Lāžu sētā dzimis pirmais profesionāli izglītotais lībiešu skolotājs Nika Polmanis (1823), kopš 19. gs. 60. gadiem te saimniekojusi Launicu dzimta, kuras pārstāvis Andrejs Launics 19. gadsimtā pierakstījis lībiešu kāzu aprakstu un sadzīves ieražas, Lāžu mājās ir bijusi pamatskola lībiešu bērniem (no 1923. līdz 1937. gadam). 20. gs. 30. gadu beigās par Lāžu saimnieku kļuva Alfons Bertholds (1910–1993) – zvejnieks, lībiešu dzejnieks, tautas garamantu zinātājs –, un arī pašlaik Lāžu ozola pakājē šeit saimnieko Bertholdu dzimta.
