“Latvijas sākotne” Latvijas Universitātes Pārnozaru pētniecības inkubators
LU Attīstības programma ar lielu ietekmi
Īsteno Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Vadītāja – Rūta Bruževica.
Tīmekļvietne: latvijassakotne.livonian.lv
Latvija un latviešu nācija ir veidojusies daudzu valodu, kultūru, varu, vides un ģeoloģisko apstākļu saskarē. Taču Latvijas vietējo tautu senākie attīstības posmi un ceļi līdz mūsdienu valstij galvenokārt izzināmi tikai atbalsīs – arheoloģiskās izpētes rezultātos un rakstīto avotu drumslās, pēdās valodā un vietu nosaukumos, tradīcijās un kultūras izpausmēs, ainavas un ģeoloģisko struktūru pārmaiņās, kā arī šīs zemes cilvēku, dzīvnieku un augu gēnos un bioloģiskajā mantojumā.
“Latvijas sākotne” apvieno dažādu jomu pētnieku un institūciju zināšanas, lai kopīgi izzinātu Latvijas vēsturi no senākajiem laikiem līdz 17. gadsimtam – laikposmu, par kuru rakstīto avotu ir maz vai to nav vispār.
Šodien, attīstoties dažādās jomās uzkrātajām zināšanām, rodas jaunas iespējas šīs atbalsis pastiprināt. Jaunas digitālās, materiālu analīzes un citas izziņas metodes, kā arī piekļuve iepriekš nepieejamiem vai grūti pieejamiem avotiem, instrumentiem un datiem ļauj iegūt jaunas liecības un no jauna skaidrot Latvijas vēstures neskaidros jautājumus. Tāpēc vēl jo svarīgākas kļūst pārnozaru pieejas un pārnozaru prasmes.
“Latvijas sākotne” ir pastāvīga pārnozaru sadarbības platforma, kas savieno vēstures un arheoloģijas, valodas vēstures, vietvārdu, valodu kontaktu un tipoloģijas, nemateriālās kultūras un folkloras, antropoloģijas, ģeoloģijas, paleobotānikas, ģenētikas un citu jomu pētniekus, lai kopīgi spriestu par neskaidrajiem Latvijas senākās vēstures jautājumiem.
Pētāmie jautājumi:
- etniskais sastāvs, etnosu izplatība un kontakti pirmskristietības laikmetā un vēlāk;
- kultūrtelpu un reģionu savdabības veidošanās;
- latviešu nācijas konsolidācijas process;
- kontaktu ietekme uz Latvijas un tās tautu ģenēzi.
“Latvijas sākotne” ļauj pētniekiem:
- apvienot dažādu zinātņu nozaru resursus Latvijas senvēsturei būtisku jautājumu izpētei;
- dziļāk iepazīt citas jomas, tajās izmantotās metodes, to piemērotību un izmantošanas iespējas;
- pārbaudīt esošās un veidojamās hipotēzes un teorijas ar citu jomu datiem un atziņām;
- dalīties ar pētniecības tēmām un rezultātiem ar kolēģiem Latvijā, Baltijas jūras reģionā un citviet Eiropā;
- veidot pārnozaru un starptautiskas pētnieku grupas kopīgām publikācijām un nacionāla un Eiropas mēroga projektiem.
Kā darbojamies:
“Latvijas sākotnes” darba centrā ir regulāras norises – ekspertu diskusijas, semināri un publiskas lekcijas, kas notiek vidēji reizi divos mēnešos. Tās papildina pētnieku vizītes un pieredzes apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem, kopīgas publikācijas nozaru ietekmīgākajos izdevumos un kopīgi projektu pieteikumi. Īpaša uzmanība pievērsta jaunajiem un topošajiem pētniekiem – doktorantiem, maģistrantiem un studentiem –, kurus iesaistām visās norisēs un kuriem rīkosim arī ziemas vai vasaras skolu.
Zināšanas sabiedrībai:
Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, kad neizzināti senāku laiku vēstures jautājumi bieži tiek izmantoti viltus naratīvu veidošanā, vispusīga izpratne par Latvijas veidošanos ir īpaši svarīga. Tā nozīmīga ne tikai Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras pētniecībai, bet arī visai sabiedrībai – lai mazinātu maldus par Latvijas izcelsmi un sniegtu pētījumos balstītas zināšanas, kas stiprina piederības sajūtu Latvijai, tās daudzveidīgajām saknēm, kultūrvēsturiskajam mantojumam un mūsdienu izpausmēm. Tāpēc “Latvijas sākotne” sadarbībā ar atmiņas institūcijām, izglītības iestādēm un interešu grupām dalās ar pētījumu rezultātiem arī populārzinātniskā veidā.
Partneri:
“Latvijas sākotni” īsteno Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Lībiešu institūts. Platformas kodolu veido LU struktūrvienību sadarbības tīkls – Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts, Vēstures un arheoloģijas nodaļa, Latviešu valodas institūts un Lībiešu institūts, kā arī Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa. Tajā satiekas antropologu, arheologu un zooarheologu, vēsturnieku, dialektu, vietvārdu un personvārdu pētnieku, lībiešu valodas un vēstures, folkloras un paleoekoloģijas speciālistu zināšanas. Sarunas par šādas platformas nepieciešamību neformāli norisinājās jau vairāk nekā gadu, līdz LU Attīstības programma ar lielu ietekmi ļāva ieceri īstenot.
Stratēģiskais ārvalstu partneris ir Tartu Universitātes arheoloģijas, ģenētikas un valodniecības saistīto pētījumu zinātnes izcilības centrs “Igauņu saknes” (Eesti juured), kas līdzīgam mērķim apvieno Igaunijas humanitāro un dabaszinātņu pētniekus. Kopīgais Ziemeļaustrumbaltijas reģions šo sadarbību padara īpaši nozīmīgu – tā ietver zināšanu un pētniecības apmaiņu un kopīgus nākotnes projektus. Izcilības centrs jau šobrīd pievēršas arī Latvijas vēstures jautājumiem: sadarbībā ar LU Latvijas vēstures institūtu tiek pētīta senā DNS, bet sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu – apdzīvotības vēsture un etniskās robežas.
Latvijā stratēģiskie sadarbības partneri ir Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas Kultūras akadēmija. Muzejs ir viena no svarīgākajām Latvijas vēstures avotu glabātavām, arheoloģijas, vēstures, numismātikas un etnogrāfijas pētniecības centrs un viena no nozīmīgākajām platformām vēstures jautājumu skaidrošanā sabiedrībai; kopā ar to no 2026. līdz 2029. gadam tiek rīkots starptautisku konferenču cikls “Cilvēki un kopienas”. Latvijas Kultūras akadēmija ar savu pētniecisko kompetenci piedalās “Latvijas sākotnes” tematiskajā plānošanā un dalās pieredzē zināšanu pārnesē sabiedrībai.
Sadarbības partneri ir arī Latvijas Arheologu biedrība, kurai ir būtiska loma vēstures pētnieku kopienas iesaistē, un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas palīdz nodrošināt jauno zināšanu pārnesi un izmantošanu Latvijas kultūras mantojuma aizsardzībai un redzamībai.
“Latvijas sākotnes” norisēs piedalās arī pētnieki no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Helsinku Universitātes, Viļņas Universitātes, Ventspils muzeja, Tallinas Tehnoloģiju universitātes, Igauņu valodas institūta, Veru institūta un citām institūcijām. Šāda starpinstitucionāla, pārnozaru un pārrobežu sadarbība ļauj uzkrāt zināšanas un resursus visā Baltijas jūras reģionā un kopā ar Igaunijas partneriem veidot sadarbības tīklu Baltijas jūras ziemeļu reģiona valstīs.
NORISES:
KONFERENCES
29.–30.10.2026. Starptautiska konference “Cilvēki un kopienas I: Arheoloģija un aizvēsture”, ko Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar “Latvijas sākotni” rīko Rīgas pilī. Konference aizsāk konferenču ciklu par kopienu kā noturīgu un reizē mainīgu fenomenu vēstures ritējumā: 25 pētnieki no astoņām Eiropas valstīm, apvienojot arheoloģijas, vēstures, valodniecības, ģenētikas un citu nozaru atziņas, aplūko aizvēstures kopienu veidošanos, identitāti un pārmaiņas. Ciklu iedvesmojusi muzeja jaunā ekspozīcija “Straumējot laiku”, un tas turpināsies līdz 2029. gadam.
PREZENTĀCIJAS
05.10.2026. Izcilības centra “Igauņu saknes” sanāksmē “Eesti juured Pärnus” Tartu Universitātes Pērnavas koledžā Valts Ernštreits iepazīstināja ar “Latvijas sākotni”. Rīgas līča un tā apkaimes veidošanās, kā arī Igaunijas un Latvijas kontakti ir izcilības centra galvenās tēmas, kas cieši saistītas arī ar “Latvijas sākotnes” pētniecības loku.
