30. jūlijs
Latvijas Radio 1 neliels ieskats Līvõd sõvskūol (Lībiešu vasaras skolā) un gaidāmajos Lībiešu svētkos.
24. jūlijs - 1. augusts
15. jūlijs
Šodien institūta vadītājs Valts Erenštreits tikās ar Izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni, pārrunājot visu plašo LU Lībiešu institūta darbības spektru no lībiešu pētniecības un projektiem, digitālo resursu veidošanas, lībiešu valodas apguves un atgriešanās ikdienas lietojumā, institūta starptautiskajām aktivitātēm pasaules valodu un kultūru daudzveidības un apdraudēto valodu un kultūru saglabāšanā, valodu digitālās nākotnes līdz pat nesen izveidotajam pārnozaru pētniecības inkubatoram “Latvijas sākotne”, kura nolūks ir izzināt Latvijas nepietiekami dokumentētās senatnes jautājumus daudzu jomu un institūciju pētnieku sadarbībā.
Sirsnīgs paldies Ilzei Indriksonei, Ievai Siliņai un Lanai Frančeskai-Dreimanei!
14. jūlijs
Mūsu kolēģe, institūta pētniece Rūta Bruževica – starpdisciplinārā pētniecības inkubatora “Latvijas sākotne” atslēgas persona – līdztekus ikdienas darbam izstrādājusi rokraksta atpazīšanas modeli viduslejasvācu valodā rakstītu Livonijas laikmeta tekstu transkribēšanai, nodrošinot šo tekstu labāku pieejamību pētniekiem. Modelis jau ir gatavs lietošanai.
Nākamais solis — sadarbībā ar citiem institūta pētniekiem paredzēts izveidot modeli lībiešu valodā ar roku rakstītu tekstu transkribēšanai #Ȭpen projekta ietvaros Latvijas Universitātē.
10. jūlijs
Sarunu festivāla LAMPA saruna: “Aizliegtā tauta – lībiešu pieredze, par kuru nevar nerunāt”. Runājām par to, kur, kā un kāpēc Latvijas ainavā pazuduši lībieši. ANO Pirmiedzīvotāju tiesību deklarācijas 20. gadadienas kontekstā runājām par demokrātiskās Latvijas cietumā 1932. gadā mirušo lībiešu aktīvistu Uldriķi Kāpbergu (Uļi Kīnkamäg), viņa nozīmi lībiešu kopienas apziņā un nepieciešamību atzīt un labot Latvijas valsts savulaik pieļautās kļūdas attieksmē pret savējiem.
Paldies visiem sarunas dalībniekiem – Mārai Vīgertei, Gustavam Strengam, Ērikam Kāpbergam un Sofijai Kūlai, kuras stāsts par ceļu līdz atļaujai skaitīt skolā dzeju lībiešu valodā noslēdza sarunu.
Paldies Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātei par atbalstu dalībai!
10. jūlijs
Mūsu direktors Valts Ernštreits pārstāvēja Lībiešu institūtu šī gada WSIS forumā Ženēvā, piedaloties UNESCO paneļdiskusijā par WSIS rīcības virzienu C8 — kultūras un valodu daudzveidību digitālajā laikmetā.
Viņš runāja par to, kā iekļaut digitālajā vidē lielāko daļu pasaules valodu, un iepazīstināja ar UNESCO Globālo ceļa karti daudzvalodībai digitālajā laikmetā, kura redakcijas komandā viņš ir darbojies, kā arī ar tā jauno rīcības plānu, kas balstās uz ANO Starptautisko pamatiedzīvotāju valodu desmitgadi (2022–2032).
Vairāk informācijas: https://www.itu.int/net4/wsis/forum/2026/Agenda/Session/307
6.-7. jūlijs
Institūta direktors piedalījās pirmajā Pasaules dialogā par mākslīgā intelekta pārvaldību Ženēvā, Šveicē — pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 4 000 delegātu no vairāk nekā 170 valstīm.
Viņš arī uzstājās ar runu, pārstāvot pamatiedzīvotājus un apdraudēto valodu kopienas, atgādinot dalībniekiem, ka, lai saglabātu pasaules valodu un kultūras daudzveidību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai valodu kopienas būtu iesaistītas sarunās par mākslīgo intelektu un tā veidošanā, kā arī veikt mērķtiecīgus ieguldījumus — gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī —, lai uzlabotu izpratni par valodas tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, attīstību attiecībā uz mazāk ietekmīgām un resursu trūkumā esošām valodām un kultūrām, kas veido lielāko daļu no pasaules valodu un kultūru daudzveidības.
3.-4. jūlijs
3. jūlijā Ungurpils Bibliotēkā SALA pulcējās Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienas dalībnieki, lai pirmajā Vasaras skoliņā – jaunradītā kopīgās mācīšanās telpā, iepazītu, izzinātu un praktizētu Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības.
Dienas pirmajā daļā kopā ar LU Lībiešu institūta un Tartu Universitātes pētnieku, valodnieku Uldi Balodi dalībnieki apguva Salacas lībiešu valodas pamatus, iepazinās ar biežāk lietotajiem vārdiem un frāzēm, kā arī meklēja Salacas lībiešu valodas pēdas vietvārdos un kultūrainavā. Turpinājumā Alojas bibliotēkas galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā Līga Moderniece iepazīstināja ar Alojas un Ungurpils kultūrvēsturi, Vidzemes lībiešu mantojumu šajā apkaimē, vietvārdos un apvidvārdos.
Pēcpusdienā dalībnieki turpināja iepazīt Salacas lībiešu valodas izpausmes vietvārdos un kultūrainavā, kopīgos un atšķirīgos toponīmus Vidzemes un Kurzemes lībiešu apdzīvotajās zemēs, bet dienas noslēgumā kopā ar Inesi Timermani, Staiceles tūrisma informācijas centra vadītāju devās izzinošā pastaigā pa Ungurpils apkārtni, papildinot dienā gūtās zināšanas ar vietas stāstiem un kultūrvēsturiskajām liecībām.
4. jūlijā Vasaras skoliņas dalībnieki devās ekspedīcijā uz Hēdemesti Igaunijā, lai turpinātu iepazīt Vidzemes lībiešu atstātās pēdas mūsu kopīgajā kultūrtelpā.
27. jūnijs
Tartu tika atklāts piemineklis somu pētniekam, Tartu Universitātes pirmajam Baltijas jūras somu valodu profesoram un Igaunijas dzimtās valodas biedrības dibinātājam Lauri Kettunenam (1885–1963).
Lai gan Lauri Ketunena devums ir ārkārtīgi plašs – no Igaunijas nacionālās universitātes veidošanas līdz izlūka darbam Somijas Ziemas kara laikā, viņam ir īpaša vieta lībiešu, lībiešu valodas un kultūras pētnieku un kopēju sirdīs.
Viņa pamanāmākais pētnieciskais darbs ir 1938. gadā izdotā lībiešu-vācu vārdnīca, taču viņa devums lībiešu kopienas pastāvēšanā, lai gan mazāk pamanāms, ir pat vēl nozīmīgāks.
Tieši pateicoties Lauri Ketunena un viņa studentu, vispirms jau Oskara Loritsa, iesaistei lībieši tika pie savas rakstības, pie grāmatām lībiešu valodā, pie savas sabiedriskās organizācijas, sava karoga un himnas, sava laikraksta, pie sava tautas nama, pie iespējas mācīties lībiešu valodu skolā, un varbūt arī pie iespējas pastāvēt šodien.
Piemineklī, kurā iekalti vārdi daudzās valodās, kuru dokumentēšanā un attīstībā Ketunens piedalījies, atrodami arī vārdi lībiešu valodā. Starp tiem – Ketunena dzejnieka pseidonīms lībiešu dzejā – Kalāmīez. Un arī rindiņa no viņa lībiski rakstītā dzejoļa, kas pārtapis visiem lībiešiem zināmā dziesmā, un kura divi pantiņi viennozīmīgi ir daļa no kanonisko lībiešu tekstu kodola, vienlaikus simboliski raksturojot devumu lībiešu pašapziņas veidošanā:
Līvli ma ūob un
pa līvlizõks īeb,
kuņtš tulāb nōvõ
un tutkām min tīeb.
Tõvās min rovvõn
täs mōs āt jūrd.
Mäd kēļ um vaņīm,
mäd sugūd – sūrd.
(Vienmēr es bijis / un palicis līvs, / tāds arī būšu, / kamēr vien dzīvs. // Saknes tik dziļas / šai zemē mums ir. / Ciltsbrāļi diži, / viņi mūs dzird.; atdzejojis Uldis Krasts)
Mums ir liels lepnums un prieks, ka ar saviem ziedojumiem un atbalstu varējām piedalīties šī visiem lībiešu pētniekiem un lībiešiem nozīmīgā pieminekļa tapšanā. Un liels paldies Emakeele Selts par pieminekļa idejas īstenošanu!
Foto: Zane Erenštreite
17. jūnijs
UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 17. jūnijā norisinājās UNESCO starpvaldību programmas “Informācija visiem” (Information for All Programme – IFAP) biroja 35. sēde, kurā pirmo reizi pēc ievēlēšanas piedalījās Latvijas pārstāve Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa.
Sanāksmes laikā norisinājās arī diskusija par UNESCO globālo ceļa karti daudzvalodības nodrošināšanai digitālajā laikmetā. Viens no šī ziņojuma redaktoriem ir Latvijas pārstāvis LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Erenštreits.
Plašāk: https://www.unesco.lv/…/dagnija-baltina-parstav-latviju…
Publicitātes foto.
12. jūnijs
Sadarbība ar studējošajiem ir mūsu ikdiena, un tematiski tā ir ļoti daudzveidīga. Nupat noslēdzās mūsu sadarbība ar LMA Restaurācijas katedru – Viktorija Gičeva-Nikitina kā daļu no sava maģistra darba “Lakas slāņa plānināšanas metodes stājglezniecībā” veica lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes gleznas restaurāciju. Šī glezna pie mums nonāca ļoti bēdīgā stāvoklī un Viktorija katedras vadītājas Daces Pāžes (kurai arī pašai ir lībiešu saknes) vadībā paveica īstu brīnumu.
Mums ir milzīgs prieks par šo gleznu, kas atguvusi savu sākotnējo spozmi, un Viktoriju, kas par savu maģistra darbu ieguva pelnīto desmitnieku un kuru īstā spozme vēl tikai gaida. Un mēs esam ļoti pateicīgi katedrai un it īpaši Dacei Pāžei par sadarbību.
Turklāt šī glezna ir ļoti īpaša, pat ja pirmajā acumirklī tā nešķiet – jo tā ir vienīgā zināmā Beltes glezna, kurā attēlots Lībiešu krasts. Bet par to būs atsevišķs stāsts.
8. jūnijs
Katru gadu pie mums praksē ierodas studenti. Šogad tās bija divas praktikantes tepat no Latvijas – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes – Ksenija un Madara, kas abas studē somugristiku.
Ksenija: “Prakse Lībiešu institūtā bija interesanta iespēja iepazīt lībiešu kultūru un vēsturi ārpus studiju auditorijas. Tā deva ieskatu institūta darbā un ļāva sastapt cilvēkus, kuri ikdienā nodarbojas ar lībiešu mantojuma pētniecību un saglabāšanu. Prakses laikā ieguvu jaunas zināšanas un pieredzi darbā ar dažādiem materiāliem, kas saistīti ar lībiešu vēsturi. Papildus tam bija iespēja piedalīties institūta rīkotajos pasākumos un tuvāk iepazīt ar lībiešu mantojumu saistītas vietas. Pēc prakses noslēguma turpināju darbu institūtā, tāpēc šo iespēju noteikti vērtēju ļoti augstu.”
Madara: “Studiju ietvaros izvēlējos kārtot praksi Lībiešu institūtā, pamatojoties uz jau iepriekš dzirdētajām labajām atsauksmēm par institūtu kā prakses vietu. Jau no pirmās dienas bija patīkami redzēt, ka prakses uzdevumi tiek pielāgoti studenta interesēm un prasmēm, nevis piešķirti “ķeksīša pēc”. Prakses gaitā institūta darbinieki vienmēr bija pretimnākoši un atbalstoši, turklāt tik tiešām bija iespēja sajusties kā daļai no komandas, saņemot uzaicinājumus uz aktuālajiem institūta rīkotajiem pasākumiem. Prakses laikā institūts sniedza iespēju piedalīties arī lībiešu valodas nodarbībās, kas ne vien palīdzēja ar veiksmīgāku prakses uzdevuma izpildi, bet arī paplašināja studiju laikā iegūtās zināšanas par lībiešu valodu un kultūru.”
Un vēl – abas plāno turpināt studijas, nu jau Tartu Universitātē. Mēs turēsim īkšķus, lai viss izdodas, un gaidīsim atpakaļ.
Attēlā: Ksenija un Madara LU Humanitāro zinātņu fakultātē, tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju.
2. jūnijs
2. jūnijā uzņēmām savus vismīļākos ciemiņus – lībiešu valodas apguvējus. Šoreiz no Tartu Universitātes igauņu valodas un vispārējās valodniecības institūta studentus un viņu pasniedzējas, lībiešu valodas pētnieces Tuuli Tuisku un Marili Tomingasu.
Priecājamies par studentu interesi, labiem un dziļiem jautājumiem, izpratni un zināšanām. Ieskatījāmies ne tikai senos avotos drukātā un fotogrāfiju veidolā, mēģinājām atrast lībiešus arī Rīgas ielās un laukumos
Tienū iļ nei jõvā kubbõsōmi, armõd sõbrād!
28. maijs
Šodien Badačoņā, Ungārijā Tokajas Universitātes organizētajā seminārā “Mazākumtautību un valodu politika Dzintara ceļa reģionā” piedalījās LU LI vadošā pētniece Gunta Kļava ar prezentāciju “Lībiešu valoda kā Latvijas pamattautas valoda: Valodas politikas rezultāti” un pētnieks Uldis Balodis ar prezentāciju “Latvijas valodas politika vēsturiskā un mūsdienu skatījumā”.
28. maijs
Portālā delfi.lv lasāma saruna ar mūsu pētnieku Uldi Balodi – par valodniecību un tulkošanu; lībiešu, Ludzas igauņu un Amerikas pirmiedzīvotāju valodu pētniecību, saknēm un daudz ko citu.
26. maijs
Kolēģi no mūsu kopīgā projekta “Ȭpen” sākuši darbu pie pirmā latviešu rokrakstu atpazīšanas modeļa, kura nākamajos posmos iecerēts pievērsties arī eksperimentiem lībiešu valodas rokrakstu atpazīšanā. Tieši šim nolūkam šobrīd gatavojam vairākas datu kopas, tostarp digitalizējot pie mums esošos rokrakstu paraugus.
23. maijs
Ar kopīgu Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apmeklējumu noslēdzās 2025./2026. lībiešu valodas un kultūras mācību gads. Sirsnīgs un liels “Tienū!” visiem 35 lībiešu valodas un kultūras skolas dalībniekiem un 8 skolotājiem, kas šī gada laikā ir kopīgi pierādījuši – ja griba ir, tad būs arī lībiešu valoda, un pat tikai viena gada laikā var sasniegt ļoti, ļoti daudz.
Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs noslēgumam netika izvēlēts nejauši. Tajā atrodama daļiņa Lībiešu krasta – no Lūžņas pārvestā lībiešu sēta “Dēliņi”. Turklāt kopš pavasara muzejā atkal darbojas vēl viena daļiņa Lībiešu krasta – skolotāja un lībiešu mantojuma glabātāja Zoja Sīle, bez kuras stāstījuma daudz kas no Dēliņu sētas paliktu neizzināts. Un šeit būtu vietā pateikt īpašu “Tienū!” viņai ne tikai par stāstījumu, bet arī par ideju pārvērst lībiešu mācību gada noslēguma svinības Dēliņu sētā par ikgadēju tradīciju!
Sirsnīgs paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kas jau otro gadu nodrošina valsts atbalstītu iespēju apgūt lībiešu valodu un kultūru visa gada garumā (un šis ieguldījums, kā redzams, atgriežas ar uzviju). Tāpat paldies Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam par atbalstu noslēguma pasākuma īstenošanā!
20. maijs
20. maijā institūta direktors Valts Ernštreits Parīzē, UNESCO, Starpvaldību komitejas kultūras vērtību atgriešanai to izcelsmes valstīs vai to atlīdzināšanai nelikumīgas piesavināšanās gadījumā (ICPRCP) 25. sesijā uzstājās ar runu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pastāvīgā foruma pamatiedzīvotāju jautājumos vārdā. Uzrunā komiteja tika iepazīstināta ar forumu un tā darbu, tika izklāstīti foruma ieteikumi par kultūras vērtību, svēto priekšmetu un pamatiedzīvotāju senču pīšļu repatriāciju, kā arī aprakstīti daudzveidīgie izaicinājumi, ko rada šie procesi, ņemot vērā pamatiedzīvotāju situāciju dažādību — tostarp to, kas atspoguļojas lībiešu pieredzē.
Starp ierosinātajām pieejām bija dalībvalstu proaktīva atbalsta sniegšana un konsultācijas, kā arī pilnīgas piekļuves nodrošināšana pamatiedzīvotājiem viņu kultūras īpašumam jau pirms oficiālām diskusijām par atgūšanu. Uzrunā tika ierosināts arī izveidot īpašu fokusa grupu ICPRCP ietvaros — sadarbības mehānismu, kas apvienotu komitejas pārstāvjus, foruma locekļus, citu pamatiedzīvotāju mehānismu pārstāvjus un pašus pamatiedzīvotājus.
19. maijs
Valts Ernštreits pārstāvēja LU Lībiešu institūtu UNESCO rīkotajā pasākumā „Brown Bag Lunch“ — neformālā sarunu ciklā hibrīdformātā, kas pulcē jaunos UNESCO darbiniekus no visas pasaules, lai veiktu atklātas un padziļinātas diskusijas.
Viņa uzstāšanās „Saglabājot valodas dzīvas“ šīs sarunas centrā izvirzīja Institūta darbu un lībiešu valodas kopienu. Liels paldies Davidam Castillo Parra (David Castillo Parra) par uzaicinājumu un organizācijai „Young UNESCO” par atbalstu šī pasākuma īstenošanā.
Foto: Audrey–Maude Perreault
18. maijs
Lēdurgā tikāmies ar Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībniekiem, novadpētniekiem, muzeju un bibliotēku pārstāvjiem, lai runātu par lībiešu valodas mantojumu vietvārdos un tā pētniecību.
Iepazinām milzīgo darbu, kas paveikts vietvārdu (it īpaši mājvārdu) vākšanā Vidzemē, dalījāmies mūsu pieredzē lībiešu vietvārdu vākšanas, pētniecības un kartēšanas jomā, kā arī pārrunājām kopīgās nākotnes ieceres. Tāpat bibliotēkām uzdāvinājām arī Lībiešu vietvārdu katalogu un Salacas lībiešu valodas ceļvedi. Paldies organizatoriem par sirsnīgo uzņemšanu un visiem dalībniekiem par iesaistīšanos!
15. – 17. maijs
No 15. līdz 17. maijam projekta „Documenting and popularising the Estonian Swedish dialect Runska (Igaunijas zviedru valodas dialekta runska dokumentēšana un popularizēšana)“ (2024–2026) komanda apmeklēja Roņu salu, lai iepazīstinātu vietējo sabiedrību un Roņu salas zviedru pēctečus ar projekta gaitu un rezultātiem.
Projektā apvienojās pētnieki no Tartu Universitātes, Gēteborgas Universitātes un LU Lībiešu institūta, kā arī Roņu salas Kultūras telpa un Roņu salas zviedru kopiena Zviedrijā (Svenska Odlingens Vänner). Projekta mērķis bija dokumentēt un sistematizēt esošos valodas materiālus, ierakstīt pēdējos runska runātājus un paplašināt izpratni par šo mazāk pazīstamo valodas mantojumu.
Projektu finansēja Nordplus.
Foto: TU Igauņu valodas un vispārīgās valodniecības institūts
14. maijs
Šodien pasākumā “Latvijas Universitāte ceļā uz TOP 500” institūta vadošais pētnieks Valts Ernštreits prezentēja paveikto projektā “Kritiski mazu resursu valodas pieejamības uzlabošana: MI balstītas pieejas lībiešu valodas datu sintēzei un iegūšanai” un institūta starptautiskās aktivitātes tehnoloģiju nākotnes veidošanas jomā.
12. maijs
Šodien UNESCO Parīzē notiek Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades globālās darba grupas sanāksme, kurā Latviju pirmoreiz pārstāv Lībiešu institūta vadošā pētniece Gunta Kļava.
Vadot institūtā Lībiešu valodas apguves programmu, kā arī pētot valodas pārmantošanas procesus, Gunta Kļava arī iepriekš darbojusies kā eksperte darba grupas paspārnē 2023. gadā izveidotajā ekspertu grupā pirmiedzīvotāju valodu pārmantošanas jautājumos. Institūta direktors Valts Ernštreits savukārt atgriežas darba grupā kā ANO Pastāvīgā Pirmiedzīvotāju lietu foruma pārstāvis, kopā ar Emmu Ravsonu-Te Patu (Emma Rawson-Te Patu) (Aotearoa / Jaunzēlande) un Aminu Amharešu (Amina Amharech) (Maroka). Mēs priecājamies par mūsu paplašināto dalību šīs svarīgās starptautiskās institūcijas darbā un iespēju dalīties lībiešu pieredzē valodas ilgtspējas nodrošināšanā un revitalizācijā.
11. – 15. maijs
No 11. līdz 15. maijam Helsinku Universitātē Somijā notika Starptautiskā somugru studentu konference (IFUSCO). Mūsu pētniece Bridžeta Morana-Nae tajā nolasīja referātu par lībiešu mūziķu motivācijas faktoriem valodas atdzīvināšanas kustībā.
21. aprīlis
Ņujorkā ir sākusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Pastāvīgā foruma par pamatiedzīvotāju jautājumiem (UNPFII) 25. sesija — un mums ir brīnišķīgas ziņas. Atklāšanas ceremonijas laikā LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits tika ievēlēts par foruma priekšsēdētāja vietnieku.
UNPFII ir augstākā līmeņa ANO struktūra, kas veltīta pamatiedzīvotāju tiesībām un apvieno pamatiedzīvotāju kopienas, dalībvalstis un starptautiskās organizācijas no visas pasaules. Lībiešu tautas pārstāvja iekļūšana tās vadībā ir vēsturisks brīdis — un liecība par neatlaidīgo darbu, ko veikuši visi, kuri virzījuši šo lietu uz priekšu.
20. aprīlis
Ar prieku saņēmām ziņu, ka Rīgas Juglas vidusskolas 11.c klases skolēns Mikus Spiridovskis Latvijas skolēnu 50. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē ir ieguvis godpilno 3. pakāpi valsts līmenī sociālo zinātņu nozarē! Pētījuma “Lībiešu tautas nama attīstības iespējas” vadītājs ir ievērojams kultūras kursu skolotājs mg. paed. Ļevs Rusilo.
No sirds sveicam Miku un viņa zinātniskās pētniecības darba vadītāju Ļevu Rusilo par ieguldīto darbu un neatlaidību! Esam gandarīti, ka LU Lībiešu institūts deva ieguldījumu šī darba tapšanā. Pētījuma izstrādē nozīmīgs bija arī Mikus ģimenes atbalsts, tienū!
15. aprīlis
Šodien Rīgā notika Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas Baltijas nodaļas 24. sanāksme.
Sanāksmes laikā mums bija iespēja iepazīstināt ar institūtā veikto darbu saistībā ar lībiešu vietvārdiem, to standartizāciju un lietošanu, kā arī ar globālajām iniciatīvām un sadarbību, kas attiecas uz pamatiedzīvotāju vietvārdiem un valodām.
10. aprīlis
Sarunu par Latviešu vēsturisko zemju likumu ar kolēģiem no Latgales un Sēlijas raidierakstā ‘Mīti’ var klausīties (un lasīt) Latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv!
Foto: Amanda Anusāne
9. aprīlis
Turaidas muzejrezervātā notika uzvārdu došanas Vidzemē divsimtgadei veltīta diskusija, kurā kopā ar izciliem kolēģiem runājām par latviešu uzvārdiem, un lībiešu vārdu un uzvārdu tradīcijām un to pārmaiņām!
Foto: Maira Dudareva
8. aprīlis
Liepājas Valsts ģimnāzijā norisinājās viena no cikla “Kultūras impulss” meistarklasēm, kurā ģimnāzistiem bija iespēja iepazīt lībiešu vēsturi, tradīcijas un identitāti kā Latvijas kultūras mantojuma daļu ģimnāzijas skolnieces un aktīvas lībiešu kopienas dalībnieces un lībiešu valodas runātājas Sofijas stāstījumā. Nodarbība piedāvāja jaunu skatupunktu uz Latvijas Kultūras kanonu, ļaujot dalībniekiem dziļāk izprast mūsu kultūras daudzveidību un tās saknes.
Meistarklase rosināja jauniešus paplašināt redzesloku un paskatīties uz kultūru kā uz dzīvu, autentisku procesu, kas palīdz labāk izprast Latvijas nacionālo identitāti.
30. marts
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits uzstājas Kauņas Vītauta Dižā universitātes izglītojošo lekciju sērijā “Language tasters” ar prezetnāciju par lībiešiem, lībiešu valodu un mantojumu.
Vairāk par lekciju sēriju šeit.
29. marts
No 19. līdz 29. martam Basku zemē norisinājās Korrika. Šīs stafetes sacensības, kuru mērķis ir popularizēt basku valodu, ilgst 11 dienas – dienu un nakti – un reizi divos gados šķērso visus basku valodā runājošos reģionus Spānijā un Francijā.
Mūsu pētniece Bridget Moran-Nae piedalījās Korrika skrējienā 27. martā Vitorijā-Gasteizā un 29. martā Bilbao, nesot lībiešu karogu un pārstāvot Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu.
Ceram, ka visiem mūsu basku kolēģiem EHU bija brīnišķīga Korrika, un ceram uz vēl auglīgāku sadarbību ar viņiem nākotnē!
23. marts
Atzīmējot Lībiešu mantojuma dienu, Igaunijas Nacionālais muzejs sagatavojis publikāciju par Ferdinanda Linnusa un Ārne Metusa braucienu pie lībiešiem.
Publikācija pieejama šeit.
23. marts
Igaunijas sabiedriskajā televīzijā sižets par Lībiešu mantojuma dienu un putnu modināšanu Ainažos un Iklā.
Sižets pieejams šeit.
22. marts
Visā Latvijā senāk lībiešu apdzīvotajās teritorijā tiek svinēta Lībiešu mantojuma diena. Tradīcija turpinās kopš 2023. gada, kad pēc LU Lībiešu institūta, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciatīvas Lībiešu mantojuma gads tik svinēts pirmo reizi.
Informācija par visiem pasākumiem atrodama vietnē libiesugads.lv, kur atrodama gan karte ar visiem pasākumiem, kuri notika jau no piektdienas, gan arī putnu modināšanas tradīcijas apraksts un dziesma.
16. marts
Igaunijas žurnāla “Keel ja Kirjandus” jaunākā numura tēma – lībiešu valoda nesen nosvinētās grāmatu piecsimtgades kontekstā.
Žurnālā arī institūta direktora Valta Ernštreita un kolēģu raksts. Žurnāla elektorniskā versija pieejama šeit.
13. marts
ASV somu biedrības “Finlandia” laikraksta “The Finnish American Reporter” jaunākajā numurā publicēts Finlandia fonda Jauno līderu padomes locekļa Touko Kerenena raksts par LU Lībiešu institūta apmeklējumu un tikšanos ar LU LI pētnieku Uldi Balodi, kā arī par lībiešu un Ludzas igauņu valodas un kultūras nozīmi un vērtību gan Latvijas, gan plašākā Baltijas jūras somu tautu kontekstā.
Publikācija pieejama šeit.
10. marts
Triju Baltijas valstu rektoru stipendija šogad pelnīti piešķirta mūsu pētniecei un Tartu Universitātes doktorantei Bridžitai Moranai-Nae.
Triju Baltijas valstu universitāšu stipendija ir Triju Baltijas valstu universitāšu rektoru kopīgi izveidota atzinība, kas tiek piešķirta kopš 2017./2018. gada. Stipendijas mērķis ir attīstīt pārrobežu sadarbību starp trim Baltijas valstīm un to vadošajām universitātēm, kā arī veicināt igauņu, latviešu un lietuviešu valodas un kultūras pasniegšanu un studēšanu.
Kopā apbalvojumu saņēmuši 9 Baltijas valstu studenti, no tiem tieši trešdaļa– Bridge Moran-Nae, Arnita Agrita Umalas un pirmās atzinības ieguvēja Milda Kurpniece ikdienā darbojas LU Lībiešu institūtā. Un jā – visas trīs prot arī vēl vienu Baltijas valstu valodu – lībiešu valodu.
23. februāris
13.00 norisinājās atklāta tiešsaistes lekcija, ko vadīja pētnieces pozīcijas kandidāte Bridžeta Morana-Nae: “Mazākumtautību valodu atdzīvināšana: mūziķi kā valodas politikas dalībnieki lībiešu kopienā” (“Revitalizing Minoritized Languages: Musical Performers as Language Policy Actors in the Livonian Community”).
Lekcija notika angļu valodā.
19. februāris
19. februārī plkst. 22.00 TV24 raidījumā “Latvijas formula” bija skatāma saruna par Latvijas valsts, valodas un identitātes saglabāšanu, kurā tiek skarti arī lībiešu valodas pārmantošanas, lībiešu valodas konkurētspējas nodrošināšanas jautājumi, kā arī tiek runāts par pārnozaru pētījumiem un pieejām labākas izpratnes gūšanai par Latvijas vērtībām.
Sarunā piedalījās arī institūta vadošais pētnieks Valts Ernštreits.
9. februāris
Institūta vadošā pētniece Gunta Kļava intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” runā par valodu, valodām, to pastāvēšanu un valodnieku lomu valodas ekosistēmā.
Saruna klausāma šeit.
26. janvāris
Pēdējā mēneša laikā esam vairākkārt sastapušies ar gadījumiem, kad ar dažādiem aizbildinājumiem tiek liegts izmantot Latvijas otrās pamattautas – lībiešu – valodu.
Lai skaidrotu un palīdzētu visiem tiem lībiešiem, kuri joprojām saskaras ar liegumu runāt un rakstīt savā valodā, kā arī veicinātu izpratni citiem, esam sagatavojuši nelielu pārskatu par lībiešu un lībiešu valodas statusu Latvijā.
Plašāk bloga ierakstā: https://www.livonian.lv/…/libiesu-juridiskais-statuss…/
23. janvāris
Foto: Ādams Edvards Vasaraudzis, Ārlietu ministrija
20. janvāris
LU Lībiešu institūts ir viens no projekta sadarbības partneriem.
17. janvāris
Pilskalnos un to apkaimē šogad iecerēts veikt arī izpētes darbus, tostarp putekšņu analīzes un oglīšu nogulumu izpēti.
Vairāk informācijas šeit. Foto: Juris Urtāns
6.-7. jūlijs
Institūta direktors piedalījās pirmajā Pasaules dialogā par mākslīgā intelekta pārvaldību Ženēvā, Šveicē — pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 4 000 delegātu no vairāk nekā 170 valstīm.
Viņš arī uzstājās ar runu, pārstāvot pamatiedzīvotājus un apdraudēto valodu kopienas, atgādinot dalībniekiem, ka, lai saglabātu pasaules valodu un kultūras daudzveidību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai valodu kopienas būtu iesaistītas sarunās par mākslīgo intelektu un tā veidošanā, kā arī veikt mērķtiecīgus ieguldījumus — gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī —, lai uzlabotu izpratni par valodas tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, attīstību attiecībā uz mazāk ietekmīgām un resursu trūkumā esošām valodām un kultūrām, kas veido lielāko daļu no pasaules valodu un kultūru daudzveidības.
