31. decembris
Sieldõ, õldzizt ja joudzizt 2024!
Dzidru, gaišu un jaudīgu 2024!
28. decembris
Šodien, pateicoties “Lafivents” un mūsu pētnieku ziedojumiem, SensusLab audiovizuālie risinājumi gādībā sperti pirmie soļi, lai nākamajā gadā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu gan klātienē, gan attālināti varētu sākties lībiešu valodas un kultūras apguve.
24. decembris
Rīemliži Taļžpivḑi ja joudzizt tulbizt āigastõ!
Priecīgus Ziemassvētkus un jaudīgu nākamo gadu!
20. decembris
Lībiešu institūta pētniece Milda Kurpniece Tartu Universitātē aizstāvējusi savu promocijas darbu„The Livonian jussive in the context of the Central Baltic area“ (vadītājas – prof. Birute Klaas-Lang un Dr. phil. Miina Norvik, oponents prof. Axel Holvoet), iegūstot filozofijas doktora grādu. Pāgiņ vȯnnõ!
18. decembris
Lībiešu krastā uzstādītas vairākas ceļa norādes lībiešu valodā.
Alda Pinkena foto.
16. decembris
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar bagātīgu programmu, dalībniekiem un aktivitātēm notiek Lībiešu diena – Lībiešu mantojuma gada noslēguma un LU Lībiešu institūta 5 gadu jubilejas pasākums.
Lībiešu dienā LNB varēja satikt daudzus Lībiešu mantojuma gada dalībniekus – pašvaldības, uzņēmējus, pētniekus, ansambļus, sabiedriskās organizācijas u. c. – un iepazīt lībiešu valodu, kultūru un tradīcijas visā to daudzveidībā – no dziesmām, dejām un rokdarbiem līdz grāmatām un tradicionālajiem un modernajiem lībiešu ēdieniem.
Pasākumā piedalījās Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina, UNESCO Latvijas nacionālā komisija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt”, biedrība “Līvõd Īt” (Līvu savienība), Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Kolkas Lībiešu saieta nams, Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”, Ventspils lībiešu ansamblis “Rāndalist”, Ventspils novada folkloras kopa “Kāndla”, Salaspils Jauktais koris / Siegā kūor “Lōja”, Tallinas “Rēvele”, Lēdurgas folkloras kopa “Putni” un Aizkraukles kapela “Karikste”, “Ūši” saimniece Dženeta Marinska un “Divjūriņas” saimniece Sigita Grinpukale ar savu komadu, “Baltu rotas”, Gundars Kalniņš, Laura Šmidberga glass studio, Jānis Dambītis no SIA “Kolkasrgags”,no – TLMS “Staicele”, Limbažu audējas “9 Arodi”, Lēdurgas kultūras nama rokdarbu studija „Aģe”, Ances maize, mājražotājs Karolis Treijs, Biedrība “Smailes”, Rasma Noriņa, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Rojas muzejs, Ventspils Mākslas skola, Latviešu folkloras krātuve, Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, izdevniecība “Neputns”, Limbažu pašvaldība, Aizkraukles novas, Siguldas novads, Talsu novads, Ventspils novads, Ventspils pilsētas un izglītības pārvaldes komanda un citi lieliskie dalībnieki un apmeklētāji. Pasākumā visas dienas garumā skanēja elektroniskās mūzikas ritmos ievītas lībiešu sarunas, tradicionāli un jauni dziedājumi muzikālās apvienības “NeiUm” dalībnieces Montas Kvjatkovskas veidotais skaņu celiņš.
Lībiešu dienu rīkoja LU Lībiešu institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Kultūras ministres uzruna Lībiešu dienā pieejama šeit.
TV9 Pakalni sižets par Lībiešu dienu LNB pieejams šeit.
“Lakuga” raksts par Lībiešu dienu LNB pieejams šeit.
Kaspara Teilāna attēli pieejami šeit.
K. Teilāna foto.
8. decembris
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits piedalās un moderē Rīgā notiekošo forumu “Tradicionālās kultūras attīstības izaicinājumi Rīgā”.
Forumā notiek diskusija par tradicionālās kultūras vietu šodienas un rītdienas Rīgā.
7.–10. decembris
Minhenes Universitātē (Ludwig-Maximilians-Universität München) notiek 29. LIPP Simpozijs “Small languages on the big stage: Linguistic diversity in research, revitalisation, and policies”.
Simpozijā ar referātu par lībiešu valodas korpusu piedalās institūta pētnieki Valts Ernštreits un Milda Kurpniece un ar referātu par valodas pārneses problemātiku – pētniece Gunta Kļava. Simpozija programma pieejama šeit.
4. decembris
TV9 Pakalni sižetā sniedz ieskatu ceļā uz lībiešu valodas iekļaušanu oficiālajās norādēs un lībiešu valodas lomu ZIemeļkurzemes piekrastes attīstības veicināšanā.
Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits sižetā stāsta par garo procesu līdz ceļa zīmju lībiešu valodā uzstādīšanai un to nozīmi lībiešu valodas un kultūras saglabāšanai un popularizēšanai. Sižets pieejams šeit.
1. decembris
Rīgas Juglas vidusskolas 11. klases komanda (Patrīcija Barvika, Rodrigo Ābelītis, Mikus Kulaks) ar savu darbu par lībiešu kultūru Latvijā, testējot savus pieņēmumus un izpētīto par šīs vērtības apdraudējumu un iespējamiem glābšanas scenārijiem, piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajā Latvijas Kultūras kanona konkursa 1. kārtā.
30. novembris
Latvijas Radio 1 raidījumā “Grāmatai pa pēdām” par lībiešu literatūru un lībiešu rakstītā vārda pirmsākumiem.
Lībiešu mantojumu, kā arī literatūru mūsdienās raidījumā atklāj Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs, lībiešu rakstu valodas pētnieks, dzejnieks Valts Ernštreits un literatūrzinātniece Māra Grudule. Raidījums pieejams šeit.
29. novembris
Aizkrauklē notiek seminārs “Daugavas lībiešu pēdas Aizkrauklē”, kas veltīts lībiešu mantojumam Aizkraukles novadā.
Seminārā prezentēti pēc Aizkraukles novada kultūras pārvaldes iniciatīvas sadarbībā ar LU Lībiešu institūta un citiem Latvijas pētniekiem īstenots projekts, kura nolūks bija apzināt un kartēt novadā atrodamo lībiešu mantojumu, lai padarītu to redzamāku un pieejamāku. Kā norāda Aizkraukles Kultūras pārvaldes kolēģi: “Tas ir sākums dziļākai pētniecībai un sava novada identitātes meklēšanai. Lībiešu kultūras mantojums arī būs nozīmīga daļa no kompleksi veidota mūsu novada zīmola.”
28. novembris
Apstiprināts kultūras apmaiņas sadarbības projekts, kurā 2024. gadā Lielbritānijā notiks kopīgi lībiešu, korniešu un gēlu mūziķu pasākumi un sarunas par apdraudētajām kultūrām.
Lībiešu kultūru projektā pārstāvēs lībiešu dziedātāja, mūziķe, dziesmu autore Julgī Stalte.
27. novembris
Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu un parlamentārās sekretāres Silvijas Reinbergas tikšanās ar institūta vadītāju Valtu Ernštreitu, lai pārrunātu lībiešu valodas un kultūras apguves pasākumus.
Tikšanās laikā Valts Ernštreits pauda gandarījumu, ka IZM radusi iespēju atbalstīt lībiešu valodas saglabāšanu, jo arvien pieaug bērnu un jauniešu skaits, kas izrāda vēlmi apgūt valodu. Savukārt IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga pateicās Lībiešu institūtam un visiem, kas ar savu darbu nodrošinājuši lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu, kas ir nozīmīga ne tikai Latvijai, bet arī globāli. Viņa uzsvēra, ka pateicoties lībiešu kultūras un valodas entuzisatu darbam, IZM ir iespēja finansiāli atbalstīt jēgpilnas un pārdomātas iniciatīvas, kas sniedz augstu pievienoto vērtību bērnu un jauniešu izglītībai.
23.–24. novembris
Liepājas Universitātē notiek 28. starptautiskā zinātniskā konference “Vārds un tā pētīšanas aspekti”.
Konferencē pētnieki un studenti referēja un diskutēja par dauzdveidīgiem valodas pētniecības jautājumiem. Institūta pētniece Gunta Kļava papildināja konferences daudzveidīgo tematu klāstu, stāstot par lībiešu valodas lomu mūsdienu lībiešu kopienā.
22. novembris
Sveicam mūsu kolēģi, institūta pētnieci Mildu Kurpnieci ar pirmo viņas tulkoto grāmatu, kas turklāt cieši saistīta ar lībiešiem.
Klajā nācis Mildas no igauņu valodas lietuviski tulkotais Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) romāns “Rijkuris jeb Novembris” (igauniski – “Rehepapp ehk November”, lietuviski – “Jaujininkas”). Maz zināms, bet ievērojams apstāklis ir tas, ka, romānu rakstot, tā autors ir rūpīgi iepazinies un iedvesmojies no lībiešu folkloras tēliem, kas apkopoti lībiešu drauga un folkloras vācēja Oskara Loritsa sastādītajā piecu sējumu izdevumā “Liivi rahva usund” (Lībiešu tautas ticējumi).
19. novembris
Pirms 100 gadiem, 18. novembrī, pirmo reizi Mazirbē tika pacelts lībiešu karogs. 2023. gada 19. novembrī Līvu Savienības rīkotās Lībiešu karoga 100 gadu svinības noritēja Rīgā Spīķeru koncertzālē.
Karoga pacelšana Mazirbē 1923. gada 18. novembrī ir viens no retajiem svarīgajiem notikumiem lībiešu dzīvē, kas iemūžināts ne tikai atmiņās, bet arī dzejā. 1969. gadā somu dzejnieks Marti Hāvio ar pseidonīmu P. Mustapē savā krājumā “Tuuli Airistolta” (Vējš no Airisto) iekļāva dzejoli, kas stāsta par šo dienu pirms simt gadiem.
Lībiešu institūta uzruna Lībiešu karoga 100. gadadienas svinībās: “Kopš dzejolī aprakstītā brīža ir pagājis liels laiks. Tie ir simts gari grūtību un arī prieka gadi. Šodien mēs, lībieši, joprojām esam. Vislabāk mums ir klājies tad, kad esam bijuši vienoti, kad, katrs darot savu darbu, esam kopīgi darbojušies viens otra labā. Tā tas bija, paceļot lībiešu karogu 1923. gadā. Tā tas bija 1970. gados, kad darbojās ansambļi “Līvlist” un “Kāndla”. Tā tas bija arī, atjaunojot Līvu savienību 1988. gadā. Svinot lībiešu karoga simtgadi un noslēgumam tuvojoties Lībiešu mantojuma gadam, ir labs brīdis atcerēties šos labos mirkļus un padomāt par nākotni. Vai esam tai gatavi? Vai esam ar mieru darboties viens otra labā, vai esam ar mieru piekāpties viens otram, ja vajag, ar mieru nodot savu darāmo tālāk tiem, kas nāks pēc mums. Vai esam gatavi atgādināt viens otram par to, ka mūsu kopīgais mērķis ir lībiešu valodas, kultūras un pašu lībiešu turpināšanās? Vai esam gatavi pieņemt šādu atgādinājumu no citiem? Ir daudz jautājumu. Taču, ja spēsim uz tiem atbildēt, atbildēsim arī uz galveno – vai mūsu pietiks arī nākamajiem simts gadiem? Atbilde katram būs jāatrod pašam, taču tā būs atkarīga no ikviena no mums. Tiem, kuri pirms 100 gadiem pacēla lībiešu karogu, izdevās šo atbildi atrast. Tagad ir mūsu kārta.”
Latvijas Televīzijas sižets par svētkiem pieejams šeit.
18. novembris
Limbažu novadam jauns karogs! 18. novembrī, svinot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, kā arī lībiešu karoga 100. gada dienu, par godu svētkiem pie Limbažu novada pašvaldības ēkas tika pacelts jaunais Limbažu novada karogs.
Lībiešu mantojums līdz ar krāsām ieausts jaunajā Limbažu novada karogā. Sveicam par lielisko ierosmi, kas, iespējams, kalpos kā ceļa zvaigznw arī citiem novadiem lībisko sakņu un joprojām dzīvā mantojuma izcelšanā.
18. novembris
Rīgas pilsētvide, svinot Latvijas Republikas 105. dzimšanas dienu, izrotāta ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumos esošo segu attēliem. To vidū arī lībietes un lībiešu teicējas Katrīnas Zēbergas austā sega.
17. novembris
Serves ragā Sāmsalā, godinot lībiešu karoga simtgadi un Lībiešu mantojuma gadu, atklāta izstāde par tur saskatāmajām lībiešu pēdām.
Ar Sāmsalu jeb Sāremā, kas atrodas pāri jūrai tikai 30 kilometru attālumā no Lībiešu krasta, lībiešiem ir bijušas ciešas vēsturiskas saites. Līdz pat 20. gadsimta vidum sāmsalieši bija bieži viesi Lībiešu krastā – bērni vasarās brauca pie lībiešiem ganīt lopus, bet vīri devās zvejā lībiešu laivās. Par Lībiešu krastā palikušajiem sāmsaliešiem liecina pa kādam Ziemeļkurzemes uzvārdam, savukārt lībiešu pēdas Sāmsalā saskatāmas, piemēram debespušu nosaukumos sāmsaliešu runātajā valodā – lībiešu vējroze un lībiskie debespušu nosaukumi tikuši lietoti visās igauņu salenieku izloksnēs, kas atrodas ap Rīgas jūras līci.
16. novembris
Publisko tiesību institūta un Arvīda Dravnieka organizētajā sarunu ciklā “17 rudens sarunas par nacionālo identitāti Eiropā” saruna ar Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu.
Sarunas ieraksts pieejams šeit.
14. novembris
LU Humanitāro zinātņu bibliotēkā atvērta Lībiešu mantojuma gadam veltītā grāmatu izstāde “Minā um līvli”.
Izstāde bibliotēkā apskatāma no 14. novembra līdz 1. decembrim.
13. novembris
Latvijas Radio 1. studijā un “Klasikas” tiešraidē izskanēja koncertprogramma lībiešu valodā “Seļļizt nemē mēg / Tādi kā mēs”.
Koncertprogrammā izskanēja četru profesionālu lībiešu dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita, Ķempju Kārļa (Karl Pajusalu) un Kārļa Staltes – dzeja, kas atbalsojās Elīnas Oses, Austra Kalniņa un Ernesta Mediņa oriģinālkompozīcijās.
Pasākumā piedalījās arī viens no lībiešu dzejniekiem – LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, sniedzot ieskatu lībiešu dzejā, kultūrā un mūsdienās.
Pasākuma ieraksts pieejams šeit.
9. novembris
Igauņu valodas institūta seminārs par somugru valodām un dialektiem.
Seminārā Igauņu valodas institūta pētnieks Svens Ēriks Sosārs uzstājās ar referātu “Kas liivlased solvuvad?”, kurā stāstīja par mūsu lībiešu pamatleksikas izveides problemātiku, kas tiek veidota Lībiešu institūta un Igauņu valodas institūta kopīgi īstenotajā projektā.
9. novembris
UNESCO Ģenerālās konferences 42. sesijā uzstājas Kultūras ministre Agnese Logina, akcentējot Latvijas panākumus kultūras mantojuma stiprināšanā – to starpā arī Lībiešu mantojuma gada aktivitātes.
Gada sākumā LU Lībiešu institūta, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātais Lībiešu mantojuma gads, kas joprojām turpinās, ir spējis mobilizēt un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas lībiskajām saknēm, likt pamanīt lībisko mums apkārt un veicināt lībiešu mantojuma redzamību un atpazīstamību – no senvietām līdz tradīcijām līdz mūsdienu kultūrai, valodai un piederībai.
9. novembris
Notiek Turaidas muzejrezervāta zinātniski praktiskā konference.
Konferencē šogad īpaši akcentēts Lībiešu mantojuma gads un Gaujas lībiešu kultūras mantojums. Lībiešu institūta direktors V. Ernštreits konferencē uzstājās ar referātu “Lībiešu valodas pēdas Gaujas lībiešu zemju vietvārdos”.
Turaidas muzejrezervāts visa Lībiešu mantojuma gada garumā ir sagatavojis noderīgus izglītojošus materiālus par lībiešu mantojumu Turaidā. Tie pieejami muzejrezervāta Facebook lapā.
2. novembris
Ķempju Kārlis saņem balvu par dzejas krājumu.
Lībiešu institūta zinātniskās padomes loceklis Karls Pajusalu un viņa alter ego Ķempju Kārlis saņēmis Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Radu tautu programmas balvu literatūrā par dzejas krājumu Salacas lībiešu valodā „Ēzkyrdiz vīzd“ (Tuvības veidi).
1. novembris
Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā notiek Jauniešu konference “Apzinies savas saknes, lai veidotu spēcīgu personību nākotnē”.
30. oktobris
Tikšanās ar Svenu Ēriku Sosāru (Igauņu valodas institūts) par igauņu-lībiešu vārdnīcas izstrādē aktuālo.
Darbs notiek projektā “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002), kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Humanitāro zinātņu digitālie resursi” ietvaros.
19. oktobris
Siguldas novada kultūras centrā “Siguldas devons” notiek UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības tīklu konference “Kultūrpratība sadarbībai: kopīgas valodas meklējumos”.
LU Lībiešu institūta vadošā pētniece Gunta Kļava un viespētniece, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pētniece Lolita Ozoliņa stāstīja par lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu un tā lomu mūsdienu kultūrtelpā Latvijā.
19. oktobris
Radu tautu dienu ietvaros Tallinā, Igaunijā, norisinās radu tautu tematikai veltīta konference.
Šoreiz, pieskaņojoties Lībiešu mantojuma gadam, konference veltīta Latvijā dzīvojošo Baltijas jūras somu tematikai – līdztekus lībiešiem konferences referātos tiks apskatīti savulaik Lejasciema un Gaujienas apkaimē mitušie leivi, Ludzas igauņu un Latvijas votu atzars – Bauskas apkaimē mitušie krieviņi. Īpašs prieks, ka konferenci ar dziesmām kuplināja lībiešu bērni un jaunieši no lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt”, simboliski parādot lībiskās identitātes turpināšanos un nākotnē vērsto skatu.
18.–19. oktobris
Lībiešu mantojuma gada ietvaros Igaunijā notiekošajās Radu tautu dienās notiek arī pasākumi, kuros klausāma dzeja lībiešu valodā.
18. oktobrī dzejas vakarā “Smugriluuletrall 2023” piedalās lībiešu dzejnieks Valts Ernštreits, savukārt 19. oktobrī Latvijas Republikas vēstniecībā klausāmi fragmenti no Kārļa Vērdiņa topošās dzejas grāmatas “Lībiešu balādes” ar Valta Ernštreita atdzejojumiem lībiski. Dzejas vakaru ievadīja Kārļa Vērdiņa un Valta Ernštreita saruna (angļu valodā) par lībiešu mūsdienu kultūru un rakstītā vārda lomu lībiešu valodas un kultūras procesa uzturēšanā. Dzejas vakaru atklāja Latvijas Republikas vēstniece Igaunijas Republikā Kristīne Našeniece.
14. oktobris
Svētupes muižā notiek Vidzemes lībiskās kultūrtelpas konference “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālais un atklātais”.
Konferencē uzstājās V. Ernštreits ar stāstījumu par lībiskajiem vietvārdiem Vidzemē un L. Ozoliņa, kura gan vadīja pasākumu, gan pastāstīja par paveikto Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā Lībiešu gadā.
Konferencē notika arī Karla Pajusalu un Eberharda Vinklera sastādītā izdevuma “Salacas lībiešu valodas ceļvedis” atvēršana. Tas ir visplašāk dokumentētajam Vidzemes lībiešu valodas paveidam – Svētciema apkaimē runātajai Salacas lībiešu valodai – veltīts izdevums. Grāmatas izdevējs – LU Lībiešu institūta atbalsta biedrība / LI Līvõd institut tigtimiz seļtš.
ReTV sagatavotais sižets par konferenci pieejams šeit.
9. oktobris
LU Lībiešu institūta direktors V. Ernštreits piedalās Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Baltijas konferencē (CBC 2023) Rīgas Tehniskajā universitātē.
5.–6. oktobris
Tartu Universitātē notiek starptautiska konference “Baltijas jūras somu kontakti” (“Finnic Contacts” / “Läänemere kontaktid”), kas veltīta lībiešu valodas un Baltijas jūras somu valodu pētnieka prof. Tīta-Reina Vītso (1938–2022) piemiņai.
LU Lībiešu institūts piedalījās konferencē ar četriem referētiem, kuros apskatīta Tīta Reina Vītso dzīve un darbs, lībiešu valodas pārmantošanas procesi, lībiešu valodas gramatika un vietvārdi.
Konferencē nolasītie referāti: V. Ernštreits “Naming of places in Livonian”, U. Balodis, T. Tuisk, M. Norvik, K. Pajusalu “Tiit-Rein Viitso – a prominent researcher of Finnic contacts”, G. Kļava, V. Ernštreits “Place and role of the Livonian language today”, M. Kurpniece “Livonian jussive in an areal context”.
Konferences programma un informācija par to šeit.
4. oktobris
Tartu Universitātes Igauņu un vispārīgās valodniecības institūta bibliotēkā notika T. Tuiskas un M. Norvikas “Līvõ kīel optõbrōntõz. Liivi keele õpik” (Lībiešu valodas mācību grāmata) atvēršanas pasākums.
2. oktobris
Rietumu institūta apdraudēto valodu dokumentēšanai Kalifornijā (WIELD) Youtube kanālā institūta pētnieka Ulda Baloža stāstījums par iespējamu Baltijas jūras somu aizguvumu baltu jātvingu valodā.
U. Baloža stāstījums pieejams šeit.
28. septembris
Institūtā viesoja LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju zinātņu programmas 1. kursa studenti.
Jaunieši pētnieciskā darba ietvaros vēlējās uzzināt ko vairāk gan par LU Lībiešu institūtu, gan arī par lībiešiem. Kopīgi izrunājām tādas tēmas kā institūta rašanās un darbība, iekšējā un ārējā komunikācija, kā arī apskatījām visdažādākās grāmatas un ar lībiešiem saistītus priekšmetus.
Stāsta paši studenti: “Valts un Milda mūs silti uzņēma, uzcienāja ar kafiju un tēju un plaši atbildēja uz visiem interesējošajiem jautājumiem. Bija tiešām patīkama un mājīga atmosfēra. Iesakām izmantot iespēju un apmeklēt Lībiešu institūtu jebkuram interesentam! Liels paldies par tik brīnišķīgu uzņemšanu!”
26. septembris
Svinot Eiropas Valodu dienu, LU Lībiešu institūta direktors viesojas Valsts Zemes dienestā, lai jau tuvākajā laikā ieviestu iespēju izmantot nosaukumus un vietvārdus lībiešu un latgaliešu valodā VZD informācijas sistēmā kadastrs.lv.
23. septembris
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales Starpkongress.
Starpkongresa darba grupā, kas veltīta latgaliešu valodas apguvei, kā eksperts piedalījās LU Lībiešu institūta direktors.
22.–23. septembris
Talsu novada muzejā notiek seminārs “Lībiskā un kursiskā simbioze Ziemeļkurzemē”. Talsu novada pašvaldības rīko semināru ar mērķi popularizēt Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu.
Semināra lektori uzstājās ar lekcijām par lībiešu arheoloģisko vēsturi, lībiskā mantojuma saglabāšanu, lībiešu ēdienkarti, vietām un personvārdiem, kā arī lībiešu un kuršu folkloru, mitoloģiju un novadpētniecību.
Seminārā piedalījās LU Lībiešu institūta pētnieces Ieva Vītola un Milda Kurpniece. I. Vītola uzstājās ar referātu “Lībiskā mantojuma zīmes Ziemeļkurzemes piekrastes ainavā”, un M. Kurpniece – ar referātu “Lībiešu folklora un mitoloģija”.
12. septembris
LU Lībiešu institūtā viesojās Igaunijas Kultūras ministrijas delegācija.
Pieredzes apmaiņas vizītē Igaunijas kolēģi, novērtējot pašu lībiešu paveikto savas kultūras attīstībā, interesējās arī par valsts atbalstu lībiešu valodai un kultūrai. Sarunā nonācām pie kopīga secinājuma par valsts pārvaldes visu līmeņu darbinieku zināšanu un izpratnes nozīmi mūsdienīgas un demokrātiskas sabiedrības un valsts izveidē.
12. septembris
Notiek LU Matemātikas un informātikas institūta, digitalhumanities.lv un Clarin-LV zzinātniskā konference “Jaunākie valodas resursi un rīki digitālajām humanitārajām zinātnēm”.
Konferencē piedalās V. Ernštreits ar referātu “Lībiešu valodas datu ieguve un tās nākotnes perspektīvas”. Vairāk par konferenci šeit.
8. septembris
Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – LIAA aicinājuma LU Lībiešu institūta direktors V. Ernštreits žurnālistiem no Somijas žurnālistu asociācijas stāstīja par Latviju, lībiešiem un lībiešu mantojumu.
8. septembris
Dzejas dienās 2023, svinot Lībiešu mantojuma gadu, arī lībiešu dzejas vakars.
Pasākumā dzirdama dzeja lībiešu valodā līdz ar atdzejojumiem latviski, kas ļaus izbaudīt gan lībiešu dzejas valodas skanējumu, gan iejusties lībiešu dzejas tēlainībā abpus lībiešu Mazjūrai (Piški mer) jeb Rīgas jūras līcim.
Pasākumā skan trīs mūsdienu lībiešu dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa – dzeja.
7. septembris
Tartu Universitātē notiek Karla Pajusalu 60. dzimšanas dienai veltītā rakstu krājuma “Tartu Ülikooli Lõuna-Eesti keele- ja kultuuriuuringute keskuse aastaraamat XXI–XXII. Pühendusteos Karl Pajusalule 60. sünnipäevaks” atvēršana.
Citu rakstu starpā atrodams arī mūsu pētnieku Tūli Tuiskas, Marili Tomingas un Valta Ernštreita raksts par Karla Pajusalu lielajiem darbiem lībiešu valodniecībā un kultūrā.
7. septembris
Dzejas dienu 2023 pasākumu klāstā notiek saruna par dzeju mazo tautu valodās.
Sadarbībā ar Īrijas vēstniecību un Literature Ireland rīkotajā dzejas vakarā piedalās īru autori Šosefs O Murhū (Seosamh Ó Murchú), Ānja Ī Aulū (Áine Uí Fhoghlú), Mollija Tumija (Molly Twomey), atdzejotājs Jānis Elsbergs. Pasākumā piedalās arī latgaliešu dzejniece Anna Rancāne. Pasākumu vada lībiešu valodnieks un dzejnieks Valts Ernštreits.
31. augusts
Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu konkursa (2023) atbalstīts LU Lībiešu institūta projekts “Lībiešu valodas pārmantošana: zināšanas par kritiski apdraudētas valodas transmisiju mūsdienās kā pamats procesā balstītu valodas saglabāšanas un revitalizācijas instrumentu izveidē” (galvenais izpildītājs – Gunta Kļava), kurā iecerēts pētīt lībiešu valodas pārmantošanas procesus.
FLPP projektu konkursā atbalstīti pa 15 projektiem Dabaszinātņu un Inženierzinātņu un tehnoloģiju zinātņu nozaru grupās, astoņi iesniegumi atbalstīti Medicīnas un veselības zinātņu nozaru grupā, septiņi iesniegumi – Sociālo zinātņu grupā, savukārt, Lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu un Humanitāro un mākslas zinātņu grupās atbalstīti katrā pa sešiem projektu iesniegumiem.
30. augusts
Lībiešu institūtā tiekas Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes projekta “Daugavas lībiešu pēdas Aizkrauklē” pētnieku un projekta īstenotāju darba grupa.
Projekts tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātās un administrētās “Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programmas 2023” atbalstu.
12. augusts
3. malēniešu valodas nometnes atklāšanas pasākumā Kornetos, Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu un LU LI pētnieks Uldis Balodis stāstīja klausītājiem par Malēnijas un Veru apriņķa vēsturiskajiem valodnieciskajiem kontaktiem.
Tāpat pētnieki runāja par Latvijas Baltijas jūras somu — tai skaitā Ludzas igauņu — mantojuma nozīmi un lomu Latvijas novadu identitātē. Paldies malēniešu valodas un kultūras aktīvai popularizētājai, valodniecei Dacei Markus par uzaicinājumu!
11. augusts
Igaunijas sabiedriskais medijs veido raidījumu ciklu par igauņu radu tautām. Viens raidījums veltīts arī lībiešiem.
Šī raidījuma filmēšana notika Lībiešu krastā, Vidzemē un Rīgā, tiekoties ar lībiešiem, rādot lībiešu vietas un lietas. Arī mums bija prieks uzņemt filmēšanas grupu un pastāstīt par lībiešu pēdām, kas redzamas Rīgā, un lībiešu valodas un kultūras nākotni, kas tiek veidota arī institūtā.
4. augusts
Igaunijas kultūras laikrakstā “Sirp” lasāma divu institūta pētnieku – Tūli Tuiskas un Valta Ernštreita – saruna par Lībiešu mantojuma gadu, LU Lībiešu institūtu, VIdzemes lībiešu mantojumu un lībiešu valodu.
3. augusts
LU Lībiešu institūtā viesojas Lībiešu draugu biedrība no Igaunijas.
Šogad Lībiešu draugu biedrības ikgadējais brauciens turpināsies Lībiešu krastā un Lībiešu svētkos.
1. augusts
LU Lībiešu institūtā viesojas Sofija Bogdanova no Eiropas Humanitārās Universitātes Viļņā.
Studente raksta savu maģistra darbu par valsts atbalsta mehānismiem lībiešiem. Lai gan Sofija ir no Baltkrievijas, tēmu viņa izvēlējusies tāpēc, ka arī viņai pašai ir lībiešu saknes, kas meklējamas starp Kolku un Mazirbi.
28. jūlijs
LU Lībiešu institūta pētnieki V. Ernštreits un G. Kļava viesojas lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolā “Mierlinkizt” pie skolotājām Katrīnas un Irbes, ar kurām kopā tika izstrādāta iesācēju grupas mācību programma.
Lībiešu institūtam bija liels prieks palīdzēt skolotājām sagatavot lībiešu valodas stundas un arī sākt tās ar nelielu ievadu par lībiešu valodu un tās izrunu.
25. jūlijs
Kopā ar Katrīnu un Irbi notiek gatavošanās lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” darbam.
Šoreiz Katrīna un Irbe pirmo reizi pašas būs skolotājas tiem, kas tikai sāks mācīties lībiešu valodu. Priecājamies, ka viss mācību process šajā grupā veidots, izmantojot LU Lībiešu institūta sagatavotos mācību līdzekļus “Op līvõ kīeldõ / Mācies lībiešu valodu”.
25. jūlijs
Institūtā viesojas Hanako (華子 – puķe) Namba (難波) no Kioto Universitātes, kur viņa raksta savu maģistra darbu par lībiešu valodā izmantotajām nolieguma formām. Šobrīd institūtā viņa pēta agrākos avotus, kur šī tēma apskatīta, un iepazīst izdevumus lībiešu valodā.
24. jūlijs
Iznākusi Lībiešu gadagrāmata 2023 (Līvlizt āigastrōntõz 2023).
Šajā biedrības Līvu (Lībiešu) savienība “Līvõd Īt” veidotajā izdevumā lasāms institūta viespētnieču Ievas Vītolas un Lolitas Ozoliņas sagatavotais pārskats par Lībiešu kultūrtelpu digitālajā vidē, Lolitas Ozoliņas apskats par Vidzemes lībiešu dzimtu pētījumiem un Ievas Vītolas veidotā saruna ar arheologu Juri Urtānu. Tāpat grāmatā iekļauts institūta pētnieka Ulda Baloža pārskats par lībiešu sabiedrisko dzīvi trimdā.
22. jūlijs
Turaidas muzejrezervātā notiek diskusija “Vēsture un personība: Kaupo ceļojumam uz Romu 820”.
Diskusijā piedalās LU Lībiešu institūta direktors V. Ernštreits. Diskusijas ieraksts pieejams šeit.
18. jūlijs
Izdevniecībā Brill nācis klajā Apdraudēto valodu gadagrāmatas (Endangered Languages Yearbook) pirmais sējums “Resursi apdraudēto valodu mācīšanai un apguvei” (Teaching and Learning Resources for Endangered Languages; 374 lpp.).
Rakstu krājumu rediģējušais Rīta Līsa Valijervi (Riitta-Liisa Valijärvi) un Lilija Kāna (Lily Kahn). Tajā iekļauts arī LU Lībiešu institūta pētnieku Valta Ernštreita and Guntas Kļavas raksts “Pieredze apdraudētas valodas mācīšanā: meklējot līdzekļus un motivāciju Lībiešu valodas apguvei” (Experiences in Teaching an Endangered Language: Finding the Motivation and Means to Ensure the Acquisition of Livonian).
9.–16. jūlijs
No 9. līdz 16. jūlijam Rīgā, Ventspilī, Ancē, kā arī Lībiešu krasta ciemos Kolkā, Mazirbē, Sīkragā un Miķeļtornī ar LU Lībiešu institūta atbalstu noritēja lauka darbi, kuros tika dokumentēti lībiešu un latviešu valodas runas paraugi, lai izpētītu latviešu un lībiešu valodas izrunas īpatnības un savstarpējo saikni. Kopā dokumentēti 22 teicēji.
Lauka darbus veica LU Lībiešu institūta viespētniece un Kopenhāgenas Universitātes pētniece un pēcdoktorante Tūli Tuiska, kas pēta lībiešu un latviešu valodas izrunu vairākos projektos (Igaunijas Zinātnes aģentūras pēcdoktorantūras projekts PUTJD1107 „Lauztais tonis Baltijas jrūras apkaimes valdoās“, Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Radu tautu programmas pētniecības projekts „Lībiešu valodas izrunas iezīmes“ un Valsts pētījumu programmas projekts “Daudzfunkcionāla lībiešu valodas vārdnīca” VPP-LETONIKA-2021/2-0002), Baltijas jūras somu dienvidu paveidu prosodijas projekts.
13. jūlijs
Igaunijā klajā nākusi Dzimtās valodas biedrības (Emakeele Selts) gadagrāmata.
Tajā lasāmi raksti par dažādiem igauņu un radu tautu valodu aspektiem, tostarp arī LU Lībiešu institūta vadošā pētnieka Valta Ernštreita raksts par lībiešu vietvārdu datubāzes tapšanu. Gadagrāmatā iekļautie raksti ir brīvpieejas un lasāmi šeit: https://kirj.ee/the-yearbook-of-the-estonian-mother-tongue-society-publications/?filter[year]=2023&filter[issue]=1470&v=a7bdee32cb21
8. jūlijs
Lībiešu diena Dziesmu un deju svētku kvartālā Esplanādē, latviešu vēsturisko zemju teltī. Visas dienas garumā – iepazīšanās ar lībiešu mantojumu, tradīcijām, dziesmām, vēsturi, vietām un lietām.
Vienlaikus 14:00–15:00 Vērmanes dārzā notiek “Līvu stunda”, kurā uzstājass Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” (Rīga), Laula (Kolka), Cielava (Salacgrīva), Kāndla (Tārgale), Skandinieki (Rīga).
4.–5. jūlijs
Grēningenes Universitātes rīkotajā Leuvardenas vasaras skolā “Mantojums, identitāte un iekļaušana” nodarbības vada LU Lībiešu institūta direktors V. Ernštreits.
Vasaras skolas laikā notika arī lībiešu dzejas vakars un lībiešu mantojuma meistarklases.
27.–29. jūnijs
27. jūnijs
20. jūnijs
13. jūnijs
Mäd, līvõd, pierāst amā tǟdõl pandõb um vȯnd Helmī tīe, prațțõs ja nägțõs līvõd pierāndõkst, loulõs iļ līvõd ja līvõ kīelkõks, nīžõs ja rõkāndõs iļ līvõd. Helmī Stalte vȯļ se, kis Lețmō virgimizāigal, līvõd plagā nustõs ja līvõ kīels loulõs, nägțiz, ku ka līvõd ātõ ikš jag Lețmōst. Ja līvõd pierāndõkst prațțõs – laz kil loul agā rõkūd abkõks – ta nägțiz amā mōilman, ku līvõd āt viššõd ja lõpsnād, tergiļd ja ukāzt.
9. jūnijs
8. jūnijs
LU Lielajā aulā notiek grāmatas “Lībiešu [kultūr]telpa” atvēršana.
Z. Ernštreite (autore) un A. Zeltiņa (fotogrāfe) grāmatā apkopojušas intervijas ar lībiešu kultūrtelpas pārstāvjiem un to fotogrāfijas. Grāmata izdota ar Ventspils lībiešu apvienības Rānda un LU Lībiešu institūta atbalsta biedrības atbalstu.
5. jūnijs
23. maijs
22. maijs
19. maijs
Noslēgusies 38. starptautiskā somugru studentu konference “IFUSCO XXXVIII”, kurā piedalījās LU Lībiešu institūta pētniece Milda Kurpniece.
Šī starpnozaru konference vieno studentus, topošos un pieredzējušos pētniekus, kuri pētī somugru tautas un valodas tādās jomās kā valodniecība, etnogrāfija, vēsture, literatūra, tulkošanas teorija un daudzas citas. Kopš 1984. gada IFUSCO katru gadu notiek citā universitātē, šogad – Turku Universitātē Somijā. Mūsu pētniece Milda Kurpniece iepazīstināja ar izplatītiem naratīviem Lībiešu krastā.
19. maijs
V. Ernštreits ar referātu par kultūrtelpām Latvijā piedalās Igaunijas Kultūras kameras konferencē.
Konferencē “Mainīgās kopienu kultūras ainavas” (Muutunud kogukondlikud kultuurimaastikud), kas ir lielākais Igaunijas kultūras forums, V. Ernštreits stāstīja un piedalījās sarunā par lībiešu kopienu, Latvijas kultūrtelpu ilgtspēju un nesen pieņemto Latviešu vēsturisko zemju likumu.
18. maijs
Laikrakstā “Ventas Balss” lasāma saruna ar Ventspils lībiešu kultūras dienu organizētāju, Ventspils lībiešu apvienības “Rānda” valdes locekli un LU Lībiešu institūta projektu asistenti Māru Vīgerti.
Intervija pieejama šeit: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/48354-intervija-ar-maru-vigerti-saklausit-un-atsaukties-sencu-klauvejieniem
18. maijs
Klajā nācis žurnāla Ilustrētā Pasaules Vēsture numurs, kurā atvērums veltīts lībiešu rakstu valodai.
Raksts sagatavots LU Lībiešu institūtā, atbildot uz lasītāja jautājumu “Vai lībiešu valodai ir rakstu valoda?”.
17. maijs
LU Lībiešu institūts piedalās nodarbībā Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas vidusskolas skolēniem.
Vecāko klašu skolēniem stāstījām par lībiešiem un iespējām veidot zinātniski pētnieciskos darbus par tēmām, kas saistītas ar lībiešiem un lībiešu mantojumu. Allaž priecājamies par skolu ieinteresētību savu skolēnu izglītošanā saistībā ar lībiešu mantojumu, bet jo īpaši par to, ka šī ieinteresētība aizvien pamanāmāka ir Ventspilī, kur mācās ne viens vien lībiešu izcelsmes skolēns.
12. maijs
LU Lībiešu institūtā viesojas Viļņas Universitātes studenti.
Paldies studentiem – latviešu valodas apguvējiem – un viņu pasniedzējiem Ernestai, Agnei un Vītautam, kas vēlējās iepazīstināt savus studentus ar lībiešu valodu un kultūru, zināšanas par kuru ir noderīgas ikvienam topošajam baltistam.
11. maijs
LU Lībiešu institūtā viesojas Tartu Universitātes lībiešu valodas studenti kopā ar pasniedzēju Mīnu Norviku un viņas kolēģiem.
Vienmēr prieks uzņemt labus draugus un patiesi ieinteresētus topošos pētniekus!
9. maijs
Tartu Universitātē aizstavēta jauna doktora disertācija par lībiešu valodu.
Sirsnīgi sveicam, Marili Tomingas, un ceram uz turpmākiem lieliem sasniegumiem plašajā lībiešu valodas pētniecības laukā!
6. maijs
Portālā lsm.lv par institūtā izveidoto lībiešu valodas apguves līdzekli iesācējiem.
Mācību līdzekļa “Op līvõ kīeldõ!” autori ir LU Lībiešu institūta pētnieki Gunta Kļava, kas savā pēcdoktorantūras projektā (PostDoc Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/527) par valodas prasmes līmeņu standarta pielāgošanu apdraudētajām valodām izstrādāja lībiešu valodas apguves lingvodidaktiskās pieejas principus, kas ir pamats arī šim mācību līdzeklim, un Valts Ernštreits. Video nodarbības tapa sadarbībā ar VISC izglītojošās vietnes Tavaklase.lv komandu.
Raksts šeit.
4. maijs
Rēzeknē notiek seminārs “Mazāk lietotu valodu dokumentēšana izglītības vajadzībām”, kas ir rīkots kā daļa no projekta “Mazāk lietotas valodas, lielas iespējas. Sadarbība pētniecībā, kopienas iesaistīšana un inovatīvi mācīšanās rīki (COLING)”.
Starptautiskajā seminārā, ko rīko Latgaliešu kultūras kustība “Volūda”, LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis stāstīja par lībiešu un Ludzas igauņu valodas rakstības un izglītības vēsturi.
1.–5. maijs
Ņujorkā ANO galvenajā mītnē notiek ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas 3. sesija.
Latviju tajā pārstāv Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA), savukārt Latvijas ziņojumā iekļauta arī informāciju par darbu, kas lībiešu vietvārdu apzināšanā un lietošanas veicināšanā veikts LU Lībiešu institūtā.
25. aprīlis
Igaunijas Republikas prezidenta Alara Karisa vizītes laikā LU Lībiešu institūtā atklāts jaunais lībiešu valodas apguves materiāls iesācējiem “Op līvõ kīeldõ”.
Mācību materiāls sagatavots LU Lībiešu institūtā sadarbībā ar lībiešu jauniešiem, kuri iejutušies skolotāju un skolēnu lomās, un Valsts izglītības satura centra (VISC) veidotās mācību platformas komandu Tavaklase.lv, kas nodrošināja video filmēšanu.
Mācību līdzekļa izstrādes pirmajā posmā ir sagatavotas 10 nodarbības, kuru cītīgās studijās valodas apguvējs pratīs īsumā pastāstīt par sevi, pajautāt sarunbiedram pastāstīt par viņu, pastāstīt pamatziņas par citiem cilvēkiem. Katrai video nodarbībai pievienotas izdrukājamas darba lapas apgūtā iegaumēšanai un nostiprināšanai, kas palīdzēs vingrināties arī lībiešu valodas rakstībā.
Mācību līdzeklis pieejams LU Lībiešu institūta veidotajā lībiešu valodas un kultūras resursu platformas livonian.tech sadaļā “Mācību līdzekļi” un mācību platformā Tavaklase.lv.
25. aprīlis
LU Lībiešu institūtā viesojas Igaunijas Republikas prezidents Alars Kariss un atklāj jauno lībiešu valodas apguves materiālu iesācējiem.
Igaunijas Republikas prezidenta Alara Karisa valsts vizītes pasākumā Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā atvērts lībiešu valodas apguves materiāls “Op līvõ kīeldõ!” (“Mācies lībiešu valodu!”) video formātā iesācējiem – visiem interesentiem, kuri gatavi uzsākt savus pirmos soļus lībiešu valodas apguvē.
Lībiešu jaunieši, kuri piedalījās mācību video materiāla sagatavošanā, pasākumā iemācīja arī Igaunijas prezidentam pāris noderīgas frāzes lībiski, savukārt Prezidents uzsvēra, ka lībiešu valodas nākotne ir cieši saistīta ar cilvēku interesi. Ja tā ir, kā tas ir lībiešu gadījumā, tad būs gan attīstība, gan rezultāts.
Mācību līdzeklis pieejams LU Lībiešu institūta veidotajā lībiešu valodas un kultūras resursu platformas livonian.tech sadaļā “Mācību līdzekļi” un mācību platformā Tavaklase.lv.
Liels paldies lībiešu bērniem, Tavaklase.lv komandai un Julgī Staltei!
21. aprīlis
21. aprīlī Latvijas vēstniecībā Somijā notika diskusija par Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – un Eiropas pirmvalodu statusu šodienas ģeopolitiskajā un kultūrpolitiskajā kontekstā, kā arī par ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālās darba grupas lomu un atbildību.
Diskusijā piedalījās lībiešu akadēmiķi un dzejnieki: Valts Ernštreits, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs, un Ķempju Kārlis (Karl Pajusalu, Tartu Universitātes Igaunijas un vispārējās valodniecības institūta igauņu valodas vēstures un dialektu profesors). Eksperti stāstīja par lībiešu valodas un kultūras ainu, kā arī par to, kāds ir latviešu ekspertīzes pienesums un pienākumi ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālajā darba grupā, un kāda ir ANO atbildība šajos jautājumos.
Latvija aktīvi iekļāvusies pirmiedzīvotāju jautājumu risināšanā, kļūstot par ANO Pirmiedzīvotāju valodas desmitgades Globālās darba grupas locekli un 2022.–2023. gadā uzņemoties arī darba grupas līdzpriekšsēdētāja amatu (darba grupā Latviju pārstāv LU Lībiešu institūta direktors V. Ernštreits).
10.–21. aprīlis
No 10. līdz 21. aprīlim norisinās LU Lībiešu institūta kurss par lībiešu valodu un kultūru, kas notiek Erasmus+ programmas projektā REMODUS: Digitālā transformācija un internacionalizācija Urāliešu studijās un ārpus tām.
Lībiešu valodas un kultūras kurss paredzēts dažādu valstu esošajiem un topošajiem pētniekiem, kā arī studentiem. Tajā piedalās 31 klausītājs no dažādām Eiropas augstskolām.
Projektu koordinē Vīnes universitāte, un tas tiek īstenots sadarbībā ar Etveša Loranda Universitāti (Budapešta), Hamburgas Universitāti, Helsinku Universitāti, Ludviga Maksimiliana Universitāti (Minhene), Latvijas Universitāti, Segedas Universitāti, Tartu Universitāti, Turku Universitāti un Upsalas Universitāti.
2. aprīlis
LU Lībiešu institūta apsveikums Līvu Savienībai 100 gadu jubilejā.
Ku 1923. āigast 2. aprīls sai pūojtõd Līvõd Īt, sīe pūojtijizt uskīztõ ja lūotiztõ, ku līvlizt ja Līvõd Īt pīlõbõd ka vīžkimdõ ja sadā āigast pierrõ.
Tämpõ, laz kil mis suggõn, līvõd āt īdõkabāl täsā. Ja näntkõks īdskubs īdõkabāl um ka Līvõd Īt. Irēl Līvõd rovkuodā jūs suggõbõd sīe tīedõd Līvõd pivād, ja sõvskūols sōbõd īdõkubbõ līvõd lapst. Tämpõ, ku īt pivāstõb eņtš sadā āigast jubilej, võib kītõ, ku sīe pūojtijizt lūotõkst āt täutõnd.
Um seļļi pū – tam. Ukāz ja knaš pū, mis lețliztõn tǟtõb tõvvidi jūŗi ja joudõ.
Eņtš pū um ka līvliztõn. Se äb ūo sūrsugli pū. Bet se kāndab eņtš sizāl līvõd viššõmt. Sīe oksād ātõ kaitsõnd ja ka tämpõ kaitsõbõd līvõd kuodīdi kuŗē jedst. Sīe mōŗad sigžõl ātõ punnizt neku alz ȭgiji lūotõks ja rōz karrõd nemē amā līvõd jelāmi.
Se um pū, mis nei väggõ um līvõd īlma jagūks, ku sīe nim ka lețlizt ātõ līvõ kīelst täpīņtõnd. Pīlgõz – Pīlādzis.
Nīžõbõd, ku pīlgõz, mis immõr killiji līvõ kēļ, lōlõd ja nagrimi, kievād pīerpǟva ūoņdžõl – kūoḑõn līndõd virgtimiz āigal – lītiz irg ēdrikšõb aļļõ-vālda–siņņizt ēdrõmõdõks, laz ka līndõd ja līvõd tīedagõd, kus tāgiž tūlda. Laz se mäd andtõd līvõd pū kaitsõg Līvõd Ītõ tulbižis sugkazāmis.
Pāgiņ vȯnnõ, Līvõd Īt!
1. aprīlis
Institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava piedalās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas rīkotajā seminārā jauniešiem, kas veltīts metodiskā materiāla jauniešu kultūrpratības veicināšanai iepazīšanai.
Jēkabpilī tikās jaunieši un skolotāji no UNESCO asociētajām skolām Grobiņā, Jaunsilavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Ozolniekos, Pļaviņās, Rīgā, Skujenē un Valmierā.
Metodiskajā materiālā īpašs uzsvars ir uz pirmiedzīvotāju kultūru un valodu izcelšanu, tādēļ seminārā piedalījās arī Lībiešu institūts ar stāstījumu par Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas un kultūras vērtībām, gūstot atziņu, ka šis mantojums ir mums visapkārt, piemēram, ikdienas valodā, vietvārdos, un ikviens Latvijā dzīvojošais nesam daļu no šī kultūras mantojuma.
26. marts
Pirmajā svētdienā pēc pavasara Saulgriežiem, kas šogad ir 26. martā, lībiešu savulaik apdzīvotajos novados pirmo reizi tiek atzīmēta Lībiešu mantojuma diena.
Lībiešu mantojuma dienas norises – gan putnu modināšana, gan lībiešu karogu pacelšana, gan citas – notikušas vairāk par simts vietām Latvijā un Igaunijā. No Aizkraukles līdz Pizei, no Tārgales līdz Tallinai, Vidzemē un Kurzemē tika modināti putni un pacelti lībiešu karogi.
Par Lībiešu mantojuma dienas svinībām vairāk LU Lībiešu institūta Facebook lapā.
Pasākumu norises vietas un putnu modināšanas tradīcijas apraksts un video: www.libiesugads.lv
24. marts
Saeimas Prezidijs tiekas ar Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu.
23. marts
21. marts
UNESCO Latvijas nacionālā komisija, svinot Starptautisko dzejas dienu, aicina dāvināt dzejoli.
17. marts
Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras rondo” studijā viesojās Vidzemes lībiskā kultūrtelpas vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante Lolita Ozoliņa un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
14. marts
Igaunijas sabiedriskais medijs par Tartu Universitātes Datorzinātņu institūta pētnieku darbu ar lībiešu valodas datiem nākotnē iespējamai mašīntulkošanai.
Tartu Universitātes Datorzinātņu institūtā ar mūsu uzkrāto lībiešu valodas datu palīdzību turpina eksperimentus lībiešu valodas mašīntulkošanas jomā. Iespēja piekļūt lībiešu valodā pierakstīta nemateriālā mantojuma saturam būs liels ieguvums ikvienam lībiešu pētniekam un lībiešu mantojuma interesentam.
Raksts pieejams: https://novaator.err.ee/1608913640/masintolke-abil-saab-nuud-teksti-tolkida-ka-voru-voi-liivi-keelde
1. marts
LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.
27. februāris – 3. marts
Sadarbībā ar Tartu Universitātes Arheoloģijas, ģenētikas un valodniecības pārnozaru pētījumu kolēģiju, Tartu Universitātes Dienvidigauņu valodas un kultūras pētījumu centru un Pērnavas koledžu institūta vadītājs V. Ernštreits piedalījās starpdisciplinārā lekciju ciklā igauņu valodā “Rīgas jūras līča valodas un kultūras”.
Informācija par lekciju ciklu: https://www.agl.ut.ee/oppeaasta-2022-23/
20. februāris
Dzimtās valodas dienas priekšvakarā liels vēsturisks mirklis arī lībiešu valodai – atklāta pirmā ceļazīme, kurā līdzās latviešu valodai redzama arī lībiešu valoda. Ceļazīmes atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, Talsu novada pašvaldības deputāts Aldis Pinkens un Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis “Laula”. Vēlāk Lībiešu tautas namā Mazirbē Valsts prezidents tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai pārrunātu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un kopšanu.
26. janvāris
Talsu novada pašvaldība uzstādīja Latvijas vēsturē pirmo oficiālo ceļa zīmi, kurā līdztekus latviešu valodai redzams Talsu novada nosaukums lībiešu valodā. Jauno ceļazīmju oficiālā atklāšana iecerēta februārī, taču pirmā uzstādītā ceļazīme jau informē ceļu satiksmes dalībniekus par novada robežām. Kopumā Talsu novadā tiks uzstādītas astoņas šāda veida ceļa zīmes: aizvietojot četras jau pašreiz esošās un četras, kas tiks uzstādītas no jauna.
Iniciatīva par ceļazīmēm divās valodās radusies, ņemot vērā, ka 2021. gada 17. augusta starpinstitūciju sanāksmē „Par iespēju uzstādīt ceļazīmes ar informāciju lībiešu valodā” tika atbalstīta lībiešu valodas iekļaušana ceļazīmēs, šīm vajadzībām apstiprinot arī jaunu ceļa zīmju standartu. LU Lībiešu institūts ierosināja ideju par Talsu novada teritorijā ietilpstošās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas – Lībiešu krasta – vietas nosaukumu zīmju lībiešu valodā uzstādīšanu. Institūtā veikti arī nepieciešamie priekšdarbi – apkopota informācija par Talsu novada teritorijā nomaināmajām un uzstādāmajām ceļazīmēm, precizēti lībiskie un latviskie nosaukumi.
25. janvāris
LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis piedalījās Varšavas Universitātes Kultūras nepārtrauktības pētniecības un prakses centra semināru sērijā “Dekolonizējot pieejas pētot vēsturi un valodas-kultūras mantojumu”. Metodes, rīki, rezultāti un izaicinājumi” ar lekciju “Ludzas igauņi un Baltijas jūras somu kopienas Latvijā”. Viņš stāstīja par Ludzas igauņu valodu, vēsturi un savu pētniecisko darbu, kā arī pārējo Latvijas Baltijas jūras somu kopienu — it īpaši lībiešu — lomu mūsdienu latviešu valodas, kultūras un identitātes attīstībā.
10. janvāris
Latvijas Arheologu biedrība par 2023. gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies valsts nozīmes kultūras pieminekli “Svētupes lībiešu upurala – kulta vieta” (Nr. 1476), kas 2001. gadā iekļauta arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstā.
2023. gads ir īpašs, jo tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā (1973), bet arī tādēļ, ka šis gads ir Lībiešu mantojuma gads, kura nolūks ir padarīt Latvijas lībiskās saknes redzamas un sajūtamas. Svētupes lībiešu upuralas pasludināšana par gada arheoloģijas pieminekli ir lielisks iemesls pirmo reizi vai no jauna iepazīt šo savdabīgo pieminekli un pievērst uzmanību arī citiem ar lībiešiem saistītiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Latvijā!
Lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas ziņā būtiski atzīmēt, ka Latvijā t.s. upuralas līdz šim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos – un ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā.
8. janvāris
LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un dziedātāja, komponiste Elīna Ose spēlē lībiešu spēli, kurā atklājas vairāki interesanti ar lībiešiem saistīti fakti. Noskatīties spēles ierakstu ir iespējams šajā saitē.
Latvijas televīzijas raidījumā “Kultūrdeva” viesojas lībiešu kultūras popularizētāji mūsdienās – LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un dziedātāja, komponiste Elīna Ose. Sarunas par un ap lībiešu kultūru un nupat sākušos Lībiešu mantojuma gadu. Raidījuma ieraksts skatāms šeit.
2. janvāris
LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un viespētniece Lolita Ozoliņa Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras rondo” studijā stāsta par Lībiešu mantojuma gadu un situāciju ar Latvijas pirmiedzīvotāju valodām, kuru aizsardzībai ANO izsludinājis valodu desmitgadi. Raidījuma “Mazās valodas pasaulē un lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana” ieraksts pieejams šeit.
1. marts
LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.
27. februāris – 3. marts
Sadarbībā ar Tartu Universitātes Arheoloģijas, ģenētikas un valodniecības pārnozaru pētījumu kolēģiju, Tartu Universitātes Dienvidigauņu valodas un kultūras pētījumu centru un Pērnavas koledžu institūta vadītājs V. Ernštreits piedalījās starpdisciplinārā lekciju ciklā igauņu valodā “Rīgas jūras līča valodas un kultūras”.
Informācija par lekciju ciklu: https://www.agl.ut.ee/oppeaasta-2022-23/
