Tieslietu ministrija, Valsts valodas centrs, Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Lībiešu institūts parakstījuši sadarbības memorandu par Uļi Kīnkamega balvas izveidi. Balvas mērķis ir izcelt un godināt lībiešus, kuru veikums devis nozīmīgu un paliekošu ieguldījumu lībiešu valodas, kultūras un identitātes saglabāšanā, kā arī lībiešu kā Latvijas pirmiedzīvotāju statusa, tiesību un vietas Latvijas sabiedrībā stiprināšanā.
Sadarbības memorandu parakstīja tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, Valsts valodas centra direktore Inese Muhka un Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, pārstāvot arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu.
Uļi Kīnkamega balvas mērķis ir izcelt un godināt lībiešus un viņu veikumu, kas devis nozīmīgu ieguldījumu lībiešu valodas, kultūras un identitātes pastāvēšanas un statusa nodrošināšanā un tiesību veicināšanā.
Balva nodēvēta lībiešu tiesību aktīvista Uļi Kīnkamega (Uļi Kīnkamäg; Uldriķis Kāpbergs 25.03.1869.–01.06.1932.) vārdā, kurš vairāk nekā pirms 100 gadiem pievērsa uzmanību lībiešu kā Latvijas otrās pamattautas tiesībām, aktualizējot jautājumu par valsts pienākumiem pret saviem pirmiedzīvotājiem – lībiešiem. Tolaik demokrātiskās Latvijas varasiestādes Uldriķi Kāpbergu par viņa uzskatiem ieslodzīja gan Jelgavas psihiskās veselības ārstniecības iestādē, gan vēlāk arī Ventspils cietumā, kur Uļi Kīnkamegs mira neskaidros apstākļos. Viņa nāve atstāja neizdzēšamas pēdas gan lībiešu kopienas atmiņā, gan tā laika lībiešu kultūrā. Viņa vārdā nosaukto balvu paredzēts pasniegt ik gadu Lībiešu mantojuma dienā, kas ir pirmā svētdiena pēc pavasara saulgriežiem. Zīmīgi, ka ap Lībiešu mantojuma dienas norises laiku ir arī Uļi Kīnkamega dzimšanas diena.
Balvas izveide ir apliecinājums tām pārmaiņām, kuras vairāk nekā simts Latvijas valstiskuma gados pieredzējusi gan izpratne par demokrātiju un tiesiskumu, gan Latvijas attieksme pret savu otro pamattautu – lībiešiem. Kopš 1991. gada Latvija atzinusi lībiešus par tās pirmiedzīvotājiem, nostiprinot šo statusu virknē valsts likumos, un ir viena no trim Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir sava oficiāli atzīta pirmiedzīvotāju kopiena.
Ar šīs balvas izveidi, kura pirmo reizi tiks pasniegta 2027. gadā Lībiešu mantojuma dienā, Latvija atzīmēs arī vēl vienu svarīgu notikumu – 20. gadadienu, kopš ANO Pirmiedzīvotāju tiesību deklarācijas pieņemšanas. Šis dokuments, kas ir galvenais starptautiskais tiesību akts, kurš nosaka pirmiedzīvotāju (tostarp lībiešu) tiesības un valstu pienākumus, pieņemta 2007. gada 13. septembrī, tādējādi arī memoranda parakstīšana simboliski saskaņojas ar šo nozīmīgo dokumentu.
*
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsver: “Lībiešu valoda, kultūra un identitāte ir unikāla un neatņemama Latvijas kultūrtelpas daļa, par kuras saglabāšanu mums ir kopīga atbildība. Uļi Kīnkamegs jau pirms vairāk nekā simt gadiem iestājās par lībiešu tiesībām laikā, kad par saviem uzskatiem tika ieslodzīts. Šodien ar viņa vārdā nosauktu balvu mēs varam godināt cilvēkus, kuri turpina stiprināt lībiešu valodu, kultūru un identitāti un nodod šo mantojumu nākamajām paaudzēm. Tā ir arī liecība tam, cik būtiski vairāk nekā gadsimta laikā ir mainījusies Latvijas valsts attieksme pret savu pirmiedzīvotāju – lībiešu – tiesībām un kultūras mantojumu.”
Latvijas Universitātei lībiešu pētniecība ir būtiska tās kā nacionālās augstskolas misijas daļa. Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs uzsver: “Lībieši ir Latvijas mantojums un šodiena, tāpēc lībiešu pētniecība ir Latvijas Universitātes kā Latvijas nacionālās augstskolas pētnieciskā darba neatņemama daļa. Priecājamies par to, ka kopīgi ar Tieslietu ministriju un Valsts valodas centru varam sākt darbu pie balvas, ar kuru tiek izcelts lībiešu veikums savas valodas, kultūras un pašapziņas stiprināšanā, atgādinot par to, ka līdztekus latviešiem Latvijā turpina pastāvēt un attīstīties Latvijas otrā pamattauta.”
Jauno balvu iecerēts pasniegt reizi gadā Lībiešu mantojuma dienā, godinot cilvēkus, kuru darbs palīdz saglabāt un stiprināt lībiešu valodu, kultūru un identitāti, vienlaikus vairojot sabiedrības zināšanas par lībiešu kultūru un vēsturi.
“Man ir neizmērojams prieks par to, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē tiks veidota valstiska balva, kuras mērķis ir izcelt pašu lībiešu veikumu savas tautas turpināšanās stāstā. Jo tieši lībiešu pašu darītais ir palīdzējis lībiešiem izdzīvot cauri laikiem, ļaujot šodien joprojām ieraudzīt vienu no apbrīnojamākajiem tautu un valodu saglabāšanās stāstiem un to turpināt,” memoranda parakstīšanas brīdī uzsvēra Valts Ernštreits, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors.
“Lībiskais ir viens no senākajiem Latvijas kultūras slāņiem – tas nav svešs vai ārējs papildinājums, bet gan pamats, kas caurvij mūsu valodas melodiju, vietvārdus un pasaules redzējumu. Latviešu un lībiešu liktenis ir nesaraujami saistīts. Tā ir mūsu atbildība – gādāt, lai šī unikālā pirmiedzīvotāju balss paliek dzīva un skanīga, nevis kļūst par klusu ierakstu arhīvu plauktos. Kopjot lībiešu mantojumu, mēs apliecinām, ka mazas tautas gars un valoda spēj pārspēt laiku un vēstures griežus, ja vien ir kāds, kurš to apzināti nes sirdī un nodod tālāk,” norādīja Valsts valodas centra direktore Inese Muhka, parakstot sadarbības memorandu par balvas izveidi.
